Kā izskatītos karš pret Krieviju? Lietuva izpētījusi iespējamos scenārijus, plānā ietverta arī Daugavpils

Krievija neiesaistīsies agresijā pret kaimiņvalsti, kad Rietumi sūta tik daudz brīdinājumu un Kremļa nodomi un spēki būs redzami ar neapbruņotu aci. Daudzi cilvēki tā domāja 2014. gadā un līdz 2022. gada 24. februārim. Par to, ka Krievija netaisās apstāties Ukrainā, ir runāts daudzkārt.

Lietuvas aizsardzības spēka izpētes gaitā tiek simulētas vairākas situācijas, kas palīdz prognozēt militārā konflikta iznākumu. Viens no tiem tiek pieļauts, ka 2027. gadā Krievija uzbrūk Lietuvai. Simulācijas laikā tiek aprēķināts, kā Lietuvai izdodas atvairīt uzbrukumu, ņemot vērā visus šobrīd zināmos tā perioda apstākļus, tostarp to, ka Lietuvā ir dislocēta vācu brigāde.

Noskaties: Drošības sajūta, ja pienāks X‑stunda. Aizsardzības dienesta karavīriem padomi tiem, kam viss vēl priekšā

Simulācijas laikā tika prognozēts Baltijas valstu ielenkums. Lai ierobežotu spiedienu no austrumiem, Igaunijas teritorijas aizsardzībā izšķiroša nozīme būtu Igaunijas-Krievijas robežpilsētas Narvas un Narvas upes asij. Igaunijai būtu jāaizstāvas arī pret uzbrukumiem no Pleskavas, kas atrodas nepilnus 100 kilometrus no Igaunijas, netālu no Pleskavas ezera un Igaunijas robežas.

Neapturot krievu spēkus, Latgale tiktu okupēta. Krievijas prezidents Vladimirs Putins "jaunās karadarbības paaudzes" ietvaros licis Vispārējai izlūkošanas dienestam (GRU) izstrādāt plānus, kā Latgali pārvērst par "Baltijas Donbasu", raksta "tv3.lt".

Daugavpils kā otra lielākā Latvijas pilsēta ir Latgales reģiona administratīvais centrs. Daugavpils ass ir vitāli svarīga, lai Krievijas spēki neizplatītos tālu Latvijā vai Lietuvā, tāpēc, ja Krievija iebruks, šī teritorija būtu jāaizstāv arī Lietuvai, norādīts pētījuma scenārijā.

Lasi arī: Daugavpilī izspēlēti krīzes situāciju scenāriji kara gadījumā

"Lietuvai jācīnās Latvijas dienvidaustrumos, Daugavpils asī, jo Daugavas upes līnijas aizsardzība ir būtiska, lai izjauktu Krievijas galveno operatīvo uzbrukumu," teikts pētījuma prezentācijā.

Pētījumā tiek simulētas vairākas situācijas, kas palīdz prognozēt militāra konflikta iznākumu Lietuvā.

Pirmais scenārijs

Pirmais scenārijs paredz, ka Lietuva aizstāvas ar esošajām spējām. Trūkst aizsardzības spēka, tiek prognozēts, ka tā nespētu nosargāt lielākās pilsētas – Viļņu un Kauņu. Tiek prognozēts, ka kara pirmajās dienās ienaidnieka spēki no Baltkrievijas virzīsies uz Viļņu. Virzība uz Viļņu aizņemtu apmēram piecas dienas, un sestajā dienā Viļņa tiktu ielenkta. Lai gan galvaspilsēta noturētos, Krievijas armija (Baltkrievijas atbalstīta) virzītos Kauņas virzienā.

Tobrīd neapturama Krievijas armija virzītos no Latvijas uz rietumiem un dienvidrietumiem, ieņemot Lietuvas ziemeļaustrumu daļu, savukārt no Kaļiņingradas ienaidnieks virzīsies uz austrumiem, pēc tam uz dienvidaustrumiem cauri Suvalkiem, lai satiktos ar divīziju no Baltkrievijas. Tiek prognozēts, ka 2027. gadā Kaļiņingradā būs armijas lieluma militārā(-s) vienība(-as).

Kā norādīts pētījumā, kara gadījumā Viļņā, iespējams, arī Kauņā tiktu organizēti uzbrukumi ne tikai pret militāro, bet arī civilo infrastruktūru. Tiek prognozēts, ka 10 dienu laikā Krievijas karavīri aplenks Viļņu un tuvosies Kauņai. Iemesls ir spēku trūkums. "De facto mēs šajā scenārijā esam ceļā uz sakāvi," saka rezerves pulkvedis Gintaras Ažubalis.

Tiek lēsts, ka iebrukuma Lietuvā 10 dienu laikā Lietuvas spēki zaudētu 17 tankus, 145 bruņutehnikas/kājnieku kaujas mašīnas, 17 artilērijas lielgabalus un 3650 karavīrus. Pretinieka zaudējumi ir izteiktāki – šīs operācijas laikā okupanti zaudētu 411 tankus, 1019 bruņu/kājnieku kaujas mašīnas, 254 artilērijas lielgabalus un 11420 karavīrus. Lai gan Lietuvas zaudējumi ir mazāki, ar esošajiem resursiem Lietuva nespētu aizstāvēt savas lielākās pilsētas.

Otrais scenārijs

Otrais scenārijs ir optimistiskāks. 2027. gadā Lietuva ir nostiprināta un tai ir daudz vairāk ieroču: Apache militārie helikopteri, vēl vairāk HIMARS bateriju, kas spēj palaist tūkstošiem Spike raķešu utt.

Tiek prognozēts, ka dienu pirms iebrukuma Sarkanās armijas spēki sāks virzīties uz rietumiem Daugavpils virzienā. Tobrīd uz robežas pie Viļņas atrodas Baltkrievijas bruņoto spēku 20. korpuss.

Vēl viens ienaidnieka ešelons atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar Lietuvu un Latviju, Minskas apkaimē.

1. kara diena. Krievijas specoperāciju spēki ierodas Igaunijā, Sarema un Hījumā salās. No austrumiem uz priekšu virzās Sarkanā armija un ienāk Daugavpilī. Lietuvas armija ar dislocētu vācu brigādi uz to atbild ar artilērijas šāvieniem un mehanizēto spēku akcijām. Tajā pašā dienā Baltkrievijas armija uzbrūk Viļņas aizsardzības spēkiem. Krievijas atbalstīta, Baltkrievija veic liela attāluma triecienus un virzās uz ziemeļrietumiem, tas ir, Viļņas virzienā. Lietuvai uzbrūk ar artilērijas triecieniem no Kaļiņingradas. Lietuva uz tiem reaģē ar M270 MLRS vai HIMARS.

2. kara diena. Lietuviešu HIMARS iznīcina Sarkanās armijas 15. brigādi, bet Apache militārie helikopteri iznīcina 62. tanku brigādi. Baltkrievijas spēki uzbrūk Viļņai, ciešot milzīgus zaudējumus. Militārie helikopteri uzbrūk Baltkrievijas 7. tanku brigādei.

No Kaļiņingradas puses Krievijas armijas vienības dod triecienu uz ziemeļiem (virzienā uz Tauras ciemu, kas atrodas pie Rīgas-Kaļiņingradas ceļa) un uz austrumiem virzienā uz Suvalku koridoru (Marijampole).

3. kara diena. Krievijas spēki ir pilnībā iesaistīti karadarbībā Latvijā: 2. armija uzbrūk Daugavpilij, NATO spēki paliek ārpus pilsētas. Toreiz saskaņotie HIMARS un Apache triecieni iznīcina ienaidnieka 7. tanku brigādi un trešo daļu no 90. tanku divīzijas, kas mēģina virzīties uz ziemeļiem no Viļņas. 11. armijas spēki cenšas virzīties uz priekšu no Kaļiņingradas, taču cieš smagus zaudējumus.

4. kara diena. Ziemeļos 30. krievu brigāde mēģina virzīties uz priekšu, taču to iznīcina lietuviešu militārie helikopteri. Pie Viļņas ienaidnieka kapacitāte sasniedz nepilnus 50%. Lietuvas un Vācijas spēki no Kaļiņingradas atgrūž Krievijas karavīrus pāri robežai.

5. kara diena. Lietuvas armijas vienības ar "Apache" un HIMARS palīdzību novērš ienaidnieka tālāku iespiešanos uz ziemeļiem. Vācu tanku bataljons pastiprina spēkus Viļņā, bet Apache un HIMARS uzbrukumi apspiež Krievijas ofensīvu. Krievijas spēki pastiprina 11. armiju un atgriežas pāri robežai uz Taurai.

6. kara diena. Ziemeļos Krievijas spēki nes lielus zaudējumus no lietuviešu tankiem, artilērijas, HIMARS, droniem un Apache uzbrukumiem. Ja vien spēki netiks pastiprināti, turpmāks progress ir maz ticams. Situācija ap Viļņu un Kaļiņingradu ir līdzīga. Krievijas spēki (ar Baltkrievijas atbalstu) tiek iznīcināti vai apturēti.

Saskaņā ar šo scenāriju pēc sešām dienām Lietuvas spēkiem būtu jāaptur četras Krievijas armijas vienības, kuru iespējas ir izsmeltas un kurām būtu nepieciešams vēl viens operatīvais ešelons, lai atgrieztos uzbrukumā (Daugavpils un Viļņas apkaimē). Kaļiņingradas apgabala spēkiem izdodas izspiesties nedaudz aiz Lietuvas robežas. Galvenie Lietuvas spēku izmantotie ieroči ir HIMARS sistēmas, Apache militārie helikopteri, artilērija, mehanizētie spēki, tanki un prettanku spējas.

Bruņojuma uzlabošanas cena ar karavīru apmācību, loģistiku, munīciju un infrastruktūru veidotu vairāk nekā 9 miljardus eiro. Izdevumi munīcijai šajās sešās dienās sasniegtu aptuveni 2 miljardus dolāru. Apkopojot simulācijas rezultātus, secinājums ir skaidrs – Lietuva varētu efektīvi pretoties Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam 10 dienas, taču tikai tad, ja turpmākajos četros gados atvēlēs 10 miljardus eiro aizsardzībai.