Karstuma dūrienu var piedzīvot arī veseli un trenēti cilvēki, brīdina eksperti

Krizmans stāsta, ka liktenīgajā dienā Kalifornijā viņš piedalījās skriešanas sacensībās, kad gaisa temperatūra sasniedza aptuveni 35 grādus pēc Celsija. Tobrīd viņš bija konkurētspējīgs skrējējs, kurš nedēļā noskrēja vairāk nekā 110 kilometrus, raksta "France24".

"Man parādījās "tuneļa" redze, jutu, ka ķermenis kļūst arvien vājāks, un tad es sabruku. Pilnībā zaudēju samaņu," viņš atceras. Viņu evakuēja tikai dažus metrus pirms finiša, turklāt viņš nepārtraukti vemis.

Tagad, redzot ziņas par karstuma vilni Eiropā un desmitiem nāves gadījumu, kas tiek saistīti ar augsto temperatūru, atmiņas par piedzīvoto atgriežas. "Jūtu, kā paātrinās sirdsdarbība," viņš atzīst.

Krizmans norāda, ka pēc pārciestā karstuma dūriena viņa organisms ekstremālu karstumu panes ievērojami sliktāk nekā agrāk.

Lai gan lielākais risks karstuma viļņos ir maziem bērniem un senioriem, mediķi uzsver, ka nopietnas veselības problēmas var rasties arī pusaudžiem un pilnīgi veseliem pieaugušajiem, īpaši tad, ja karstumā tiek veikta intensīva fiziskā slodze.

Krizmans uzsver, ka viņa gadījums pierāda – laba fiziskā forma negarantē drošību. "Es nebiju olimpietis, taču, visticamāk, biju labākā fiziskajā formā nekā vairāk nekā 90% cilvēku. Turklāt visu dienu regulāri dzēru ūdeni," viņš saka.

Par pieaugošo karstuma radīto apdraudējumu liecina arī pētījumi. Kā norāda Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā JAMA 2024. gadā publicēts pētījums, no 1999. līdz 2023. gadam ASV ievērojami pieaudzis ar ekstremālām temperatūrām saistīto nāves gadījumu skaits, turklāt īpaši straujš kāpums novērots pēdējos septiņos gados. Pašlaik karstuma viļņi valstī izraisa vairāk nāves gadījumu nekā viesuļvētras vai plūdi.

Rakstā minēti arī citi traģiski piemēri. 2018. gadā no karstuma dūriena izraisītām komplikācijām nomira 19 gadus vecais Merilendas Universitātes amerikāņu futbola spēlētājs Džordans Maknērs, bet 2022. gadā pārgājiena laikā Arizonā dzīvību zaudēja ārsts rezidents Evans Dišions.

Viņa atraitne Eimija Dišiona kopš tā laika aktīvi pievērš sabiedrības uzmanību ekstrēma karstuma radītajiem riskiem. "Pat ārsts, kurš skrien maratonus un ir tikai 32 gadus vecs, var nomirt no karstuma dūriena," viņa uzsvēra.

Pēc vīra nāves, kad abu meitai bija vien trīs mēneši, viņa sākusi aktīvi iestāties par lielāku sabiedrības informētību. "Cilvēka organismam ir robeža, cik lielu karstumu tas spēj izturēt," sacīja Dišiona, piebilstot, ka lēmumu pieņēmēji šo faktu pārāk bieži ignorē.

Arī Krizmans uzskata, ka daudzās sporta sacensībās dalībnieki joprojām tiek pakļauti nevajadzīgam riskam, lai gan gaisa temperatūra sasniedz bīstamu līmeni. "Vai tiešām ir vērts riskēt ar pusaudža dzīvību tikai tāpēc, lai viņš dotos laukumā sportot, kad ārā ir vairāk nekā 38 grādi?" viņš jautā.

Noslēgumā viņš aicina ikvienu nenovērtēt karstuma radītos draudus par zemu. "Uztveriet to nopietni. Nedomājiet – ir tikai karsts, gan jau ar mani viss būs kārtībā."

Viņš iesaka regulāri uzņemt šķidrumu, neaizmirst paēst, ierobežot fiziskās aktivitātes dienas karstākajā laikā un iepriekš zināt vietas, kur nepieciešamības gadījumā iespējams atvēsināties.