Kodolieroču ēnā. Kāpēc mums svarīgi sekot līdzi Indijas un Pakistānas konfliktam?
Indija trešdien, 7. maijā, veikusi virkni uzbrukumu objektiem Pakistānā un Pakistānas kontrolētajā Kašmirā. Tas noticis, atbildot uz kaujinieku nāvējošajiem uzbrukumiem tūristiem Indijas pārvaldītajā Kašmirā.
Indija raķešu triecienus Pakistānā nosaukusi par operāciju "Sindūra". Tā esot daļu no apņemšanās saukt pie atbildības tos, kuri 22. aprīlī veica uzbrukumus Kašmirā. Bojā gāja 25 indieši un viens Nepālas pilsonis. Uzbrukumā izdzīvojušie apgalvo, ka kaujinieku uzbrukuma mērķis bijis hinduistu vīrieši. Notikušais ir smagākais uzbrukums civiliedzīvotājiem reģionā pēdējo 20 gadu laikā, tas izraisījis pamatīgas dusmas Indijā.
Pakistāna kategoriski noliegusi jelkādu saistību ar pērnā mēneša uzbrukumiem, bet sola, ka "briesmīgās agresijas akts nepaliks nesodīts". Indijas raķešu triecienos vismaz 26 cilvēki nonāvēti, bet 46 – ievainoti. Indija savā paziņojumā norādījusi, ka triecieni veikti deviņām dažādām vietām Pakistānas pārvaldītajā Kašmirā, kā arī Pakistānā. Mērķis bijis "teroristu infrastruktūra". Vietas, kur "plānoti un vadīti uzbrukumi". Indija apgalvo, ka nav skārusi Pakistānas militāros objektus, un ka darbības bijušas mērķtiecīgas, samērīgas un ne eskalējošas.
Nav zināms, kurš veica uzbrukumu Kašmirā
Indija nav nosaukusi nevienu grupējumu, ko tā tur aizdomās par uzbrukuma veikšanu Pahalgamā, un joprojām nav skaidrs, kas to izdarīja. Taču Indijas policija apgalvo, ka divi no uzbrucējiem bija Pakistānas pilsoņi, un Deli apsūdz Pakistānu kaujinieku atbalstīšanā, ko Islamabada noliedz. Tā apgalvo, ka tai nav nekāda sakara ar 22. aprīļa uzbrukumiem.
Pakistāna informē, ka triecienos cietušas trīs teritorijas Pakistānā. Tie skāruši civiliedzīvotāju apdzīvotus rajonus, Pakistāna apgalvo, ka mērķēšana pa teroristu nometnēm esot nepatiesa. Kopš 22. aprīļa uzbrukumiem Kašmirā spriedze abu kodolvalstu starpā augusi – abas puses izraidījušas diplomātus, apturējušas vīzu izsniegšanu, slēgušas robežšķērsošanas punktus.
Kāpēc pasaules fokusā nokļuvis Pakistānas un Indijas saspīlējums? Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns uzsver, ka abas valstis ir kļuvušas par kodolieroču īpašniecēm. Indija kodolieročus ieguva 1974. gadā, bet Pakistāna to izdarīja vairāk nekā 20 gadus vēlāk – 1998. gadā.
"Tas jau vien ilustrē abu valstu savstarpējo naidīgumu. Kopš 1947. gadā izveidojās abas valstis, konflikti ir bijuši, tāpēc kārtējie uzliesmojumi nepārsteidz," pauž Andžāns. Viņš ir pārliecināts, ka Pakistāna noteikti atbildēs Indijas raķešu triecieniem. Kā norādījusi pati Pakistāna, tas "notiks atbilstošā laikā". Pašlaik grūti prognozēt, kad tieši.
Indija – milzīga demokrātija, kas iepērk Krievijas naftu
Pētnieks gan ir drošs, ka būtiska eskalācija abu valstu starpā nenotiks, tas nepārvērtīsies par pilna apmēra bruņotu konfliktu.
"Kodolieroči kalpo arī kā atturēšanas rīks no lielāka konflikta. Zināms, ka abām ir kodolieroči, dažāda veida. Un tas iegrožo abas valstis no plašākas eskalācijas. Kodolieroči ir sava veida stabilizators. Lai cik ciniski neizklausītos, ne viena, ne otra puse nevēlēsies nonākt līdz savstarpējai iznīcībai."
Andžāns izsaka pieļāvumu, ka atbildot uz Indijas triecieniem, Pakistāna mērķēs pa bruņoto spēku pozīcijām.
Indijai izvērsts konflikts ar Pakistānu šobrīd nebūtu izdevīgs, jo tā uzsākusi ekonomiskās izaugsmes ceļu, šobrīd konkurējot ar Ķīnu. Savukārt Pakistānai ir labas attiecības ar Ķīnu un arī šī valsts vēlas ekonomisko attīstību, ko bruņots konflikts ievērojami kavētu.
Kāpēc mums svarīgi sekot līdzi Indijas un Pakistānas nesaskaņām? Andžāns norāda, ka ir jāņem vērā – Indija ir lielākā demokrātija pasaulē, valsts ar vislielāko iedzīvotāju skaitu. Valsts, kura iepērk Krievijas naftu. "Mums ir arī svarīga Indijas pozīcija Ukrainas kara jautājumā, jo no vienas Puses Indija runā par mieru, bet no otras – lielā apmērā iepērk Krievijas naftas produktus," uzmanību vērš Andžāns.
Turklāt novērojama arī Indijas "ienākšana" Latvijā. Ne tikai uz ielām, kur redzami Indijas pilsoņi strādājam par kurjeriem, bet arī liels ir Indijas studentu skaits, turklāt nupat Rīgā ir atklāta Indijas vēstniecība, vienlaikus ar konsulātu atklāšanu Igaunijā un Lietuvā.
Kašmira – strīds par teritoriju turpinās
Kašmira ir teritorija Himalaju kalnu pakājē, uz kuru pretendē kā Kašmira, tā Pakistāna jau kopš abu valstu neatkarības atgūšanas no Lielbritānijas 1947. gadā.
Abas valstis uz to pretendē pilnībā, bet katra no tām kontrolē daļu teritorijas, ko atdala viena no pasaulē visvairāk militarizētajām robežām – "kontroles līnija". Tās pamatā ir pamiera robeža, kas tika noteikta pēc kara 1947. un 1948. gadā.
Kopš tā laika Indija un Pakistāna divas reizes ir iesaistījušās karā par Kašmiru, pēdējo reizi 1999. gadā.
Strīda pamatā ir koloniālās Indijas sadalīšana 1947. gadā, kad nelielas, daļēji autonomas pavalstis visā subkontinentā tika iekļautas Indijā vai Pakistānā. Kašmiras vietējais valdnieks izvēlējās kļūt par Indijas daļu, neraugoties uz to, ka šajā teritorijā bija musulmaņu vairākums.
Šogad 22. aprīlī notikušais nāvējošais uzbrukums ir pirmais liela apjoma uzbrukums civiliedzīvotājiem kopš 2019. gadā Indija atcēla Kašmiras daļējo autonomiju. Pēc šī lēmuma pieņemšanas reģionā notika protesti, bet vienlaikus arī samazinājās kaujinieku aktivitātes un ievērojami pieauga tūristu skaits, kas apmeklēja reģionu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
