Latvija neizstāsies no EPPA, bet tā vietā skaļāk protestēs pret Krievijas dalību organizācijā

Sakot, ka Eiropas Padome (EP) ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresora, nevis agresijas un represiju upurus, pēcjāņu nedēļā parlamentāro asambleju pameta Latvijas un vēl citu sešu valstu delegāti, protestējot pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu. Tagad jālemj, kā rīkoties turpmāk.

Krievijas balsstiesības organizācijā apturēja 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. Lai gan Maskava nebija izpildījusi nevienu no EPPA daudzajām prasībām, balsstiesību atjaunošana notika bez priekšnoteikumiem vai dalības ierobežojumiem, kā bija ierosināts kompromisa variantā. Rezultātā Baltijas valstu, Ukrainas, Gruzijas un Polijas delegācijas atstāja sesiju. Tuvojoties nākamajai sesijai oktobrī, minēto valstu, kā arī Lielbritānijas, Zviedrijas un Dānijas delegāti ir ieradušies Latvijā, lai kopā vienotos par turpmāko rīcību, lai atgādinātu padomei nenovirzīties no savām vērtībām.

"Sakot, ka jāaizpilda robs budžetā, jāsaņem atpakaļ Krievijas dalībmaksa nesaņemtā nauda, lai EP varētu turpināt sargāt savas vērtības. Jāatgādina, ka EP pēc 2. pasaules kara tika dibināta kā organizācija, kura būtu cilvēktiesību ideālu sargs," pauž EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Neviena no valstīm gan negrasās no organizācijas izstāties. Tā vietā delegāti turpinās atgādināt par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, kā arī varētu neapmeklēt oktobra sesiju un boikotēt atsevišķus pasākumus, kā, piemēram, EPPA 70. gadadienas svinības. Kā arī prasīs no Krievijas atskaitīšanos, kā virzās ukraiņu jūrnieku atbrīvošana, cik aktīvi Maskava sadarbojas MH17 lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanā.

"Šajā gadījumā aizbēgšana no problēmas nav risinājums. Mums tur ir jābūt klāt. Un vairāk nekā iepriekš – mēģināsim būt vēl efektīvāki," saka Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja pirmā vietniece Tamāra Čugošvili.

"Jāatgādina pārējai Eiropai, ka par vienas dalībvalsts īstenotiem cilvēktiesību pārkāpumiem ne tikai Ukrainā, bet arī Gruzijā un arī pašā Krievijā. Eiropas Padome nedrīkst ignorēt savas pamatvērtības," vērš uzmanību Ukrainas parlamenta Ārlietu un starpparlamentu sadarbības komitejas priekšsēdētājs Bohdans Jaremenko.

Deviņu delegāciju pārstāvji šodien vienojās, ka pieprasīs tikšanos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu kā ar pašreiz padomē prezidējošās valsts līderi un prasīs pamatojumu Krievijas uzņemšanai.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nav Eiropas Savienības iestāde. Tā ir organizācija, kas apvieno pussimtu Eiropas valstu un galvenokārt nodarbojas ar cilvēktiesību jautājumiem.