Lauristina: Igaunijā ir cilvēki, kas mīl ne tikai Krievijas TV, bet arī tās tankus, Putinu un Staļinu

"Nedomāju, ka Krievijas iedzīvotājiem brīvība nav vērtība. Vienkārši tie krievi, kuri apskāva [Narvā novākto padomju] tanku, nesaprot, ko tas nozīmē igauņiem, čehiem, poļiem, ungāriem, ukraiņiem un citām tautām, kuras kādreiz uzveica padomju tanki vai kurām tagad uzbrūk Krievijas tanki," intervijā izdevumam "Postimees" skaidro spilgtā Atmodas laika Igaunijas politiķe Lauristina.

Viņa atgādina, ka pastāv liela atšķirība, kā dažādas tautas uztver Otro pasaules karu: "Krieviem ir skaidrs, ka kara rezultātā viņi atbrīvoja zemi no hitleriešiem. Bet citiem stāsts bija atšķirīgs, un tas nav par atbrīvošanos."

"Diemžēl lielākā daļa krievu tautas vēl aizvien nav sapratusi, ka "Lielais Tēvijas karš" bija taisnīgs tikai līdz brīdim, kamēr cīņa bija par Krievijas atbrīvošanu," atzīmē politiķe.

Tiklīdz šis tanks šķērsoja Narvas upi, lai krievu karaspēks paliktu Igaunijā, tā vairs nav atbrīvošana, spriež politiķe. "Un, ja krievvalodīgajiem dažādās valstīs tanks joprojām ir uzvaras simbols, mums tas simbolizē brīvības zaudēšanu, kā arī viena okupanta nomaiņu ar citu."

Nēvēlas dzirdēt patiesību par Satļina režīma zvērībām

Viņasprāt, daudzas nesadziedētas traumas un maldīgi priekšstati ir saistīti ar to, ka pati Krievija savai tautai nekad nav stāstījusi patiesību par šo karu un par Staļinu.

Lauristrina: "Aptaujas Krievijā liecina, ka viens no vēsturē briesmīgākajiem diktatoriem – Josifs Staļins – joprojām daudziem Krievijā ir populāra figūra. Cilvēki nevēlas uzzināt visu patiesību par Staļina un čekistu sistēmas zvērībām."

Igaunijas politiķe intervijā atzīmē, ka daudziem Krievijas iedzīvotājiem visa šī sistēma joprojām ir "svēta": "Krievijas iedzīvotājiem bija jāpamana arī šausmīgās Gulaga nometnes, kā vācieši ieraudzīja Aušvicu, bet tas nenotika."

"Nav pārsteidzoši, ka padomju sistēma tagad tiek uzskatīta par varenu un jaudīgu, un tanks – tas ir varenības simbols," teic Lauristrina.

Runa ir par propagandu un tās ietekmi

"Cilvēkiem ir izvēle, kādā kultūrtelpā dzīvot. Ir jēga pajautāt, kāpēc Igaunijas kultūrtelpa jau iepriekš netika attīrīta no padomju klātbūtnes pēdām. Padomju Savienības sen vairs nav. Šo tanku un citus okupācijas simbolus vajadzēja iekraut tajos pašos vilcienos, kuros 1994.gadā Igauniju pameta padomju karaspēks."

Viņa atgādina, ka Igaunijā joprojām tika saglabāta arī iespēja skatīties Krievijas televīzijas kanālus. Taču, sākoties karam Ukrainā, šie kanāli sākuši kurināt atklātu naidu un aicināt uz vardarbību pret Krievijas kaimiņvalstīm.

"Tāpēc to raidīšana bija jāpārtrauc. Taču izrādījās, ka Igaunijā ir cilvēki, kas mīl ne tikai Krievijas TV kanālus, bet arī Krievijas tankus, Putinu, bet daudzi arī Staļinu."

Politiķes vērtējumā, šeit runa nav par vērtību vai kultūru konfliktu. Runa esot tikai par propagandu un tās ietekmi uz cilvēkiem: "Daudzi cilvēki gadiem ilgi ir atradušies Krievijas propagandas iespaidā, lai gan ikvienam bija iespēja pamest šo informatīvo telpu."

Lauristina uzskata, ka ar šo kultūras un informācijas telpu Igaunijā netika pietiekami strādāts un neviens nekādus stingrus pasākumus neveica.

Kad agresīvs kaimiņš laužas durvīs

"Mēs domājām, ka to vienkārši var ignorēt. Mēs nesaskārāmies ar problēmām, un paldies Dievam. Bet te situācija ir apmēram tāda pati kā ar neadekvātu kaimiņu. Ir zināms, ka viņam ir nosliece uz vardarbību, taču, kamēr viņš jūs neaiztiek, jūs vienkārši samazināt saskarsmi līdz minimumam. Bet tad mieram pienāk gals: kaimiņš sāk lauzties jūsu durvīs. Tev kaut kas ir jādara."

Karš pret Ukrainu kļuvis par brīdi, kas ļāvis saprast, ka kaimiņš var sākt lauzties jūsu durvīs un citās durvīs, kas atrodas līdzās: "Uzreiz atmiņā ataust citas reizes, kad viņš to jau ir darījis. Un [Narvas] tanks kļuva kā atgādinājums par ļoti bīstamu, uz vardarbību orientētu kaimiņu."

"Ikvienam ir skaidrs, ka savas valsts teritorija ir jāatbrīvo no ienaidnieka. Bet, kad karavīrs-atbrīvotājs ierodas svešā zemē un paliek tajā kā saimnieks, tā vairs nav atbrīvošana, bet gan okupācija. Šo atšķirību vajadzētu skaidrot krievu skolu vēstures stundās," mudina politiķe.

Narvas tanks kā svētnīca

Lauristina atzīmē, ka Igaunijas krievu skolās bērniem netika skaidrots, kas notika ar Igauniju un igauņu tautu 1940.gadā. Daudzi skolu skolotāji izmantojot Krievijā izdotos mācību materiālus un propadomju grāmatas. Igaunijas Izglītības ministrija tam neesot pievērsusi pienācīgu uzmanību.

"Mūsdienās daudzi jaunieši, kas dzimuši neatkarīgajā Igaunijā, turpina izturēties pret [Narvas] tanku kā pret svētnīcu, neizprotot tā nozīmi valstij un līdzcilvēkiem. Protams, ar to ir grūti strādāt. Ja cilvēks kaut kam nešaubīgi tic, viņam ir grūti pieņemt alternatīvas idejas. Bet joprojām ir jācenšas to darīt," rezumē Lauristina.

Viņa mudina veidot skolas programmas, mācību grāmatas, TV pārraides, filmas krievvalodīgajai auditorijai: "Informācijai jābūt pieejamai, saprotamai un nodotai cilvēkiem viņu dzimtajā valodā, lai to uztvertu ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi."