Lielbritānija nosūtījusi militāro palīdzību Beļģijai pēc aizdomīgajiem dronu incidentiem

Lielbritānijas bruņoto spēku jaunais komandieris sers Ričards Naitons raidījumā "Sunday with Laura Kuenssberg" apstiprināja, ka Beļģija šonedēļ lūgusi palīdzību. "Mūsu cilvēki un aprīkojums jau ir ceļā," viņš sacīja intervijā BBC.

Dronu parādīšanās radījusi nopietnus traucējumus. Ceturtdienas vakarā uz laiku jau atkal tika slēgta Briseles galvenā lidosta Zaventema, bet bezpilota lidaparāti tikuši novēroti arī citur, tostarp militārajā bāzē.

Sers Ričards neapstiprināja, ka droni būtu nākuši no Krievijas, taču atzina, ka tas ir iespējams. "Tas ir ticami," teica Naitons, uzsverot, ka Lielbritānija kopā ar NATO partneriem sniegs Beļģijai atbalstu, "nodrošinot mūsu aprīkojumu un spējas."

Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens iepriekš atzinis, ka tiešu pierādījumu par Krievijas iesaisti pagaidām nav. "Sākumā dronus virs mūsu militārajām bāzēm uzskatījām par vietēju problēmu," sacīja Frankens. "Tagad tā ir nopietna un daudz plašāka drošības krīze, kas skar civilās infrastruktūras vairākās Eiropas valstīs."

Incidentu sekas bijušas būtiskas. Aptuveni 3000 "Brussels Airlines" pasažieru piedzīvoja  reisu kavēšanos vai to atcelšanu, bet aviokompānija paziņojusi par "ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem."

Vairākas Eiropas valstis, tostarp Zviedrija, Norvēģija un Dānija, pēdējos mēnešos saskārušās ar līdzīgiem dronu novērojumiem. Daļa amatpersonu tos dēvē par iespējamu hibrīdkara taktiku, lai gan Maskava kategoriski noliedz jebkādu saistību.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādījis, ka incidentiem varētu būt saistība ar Eiropas Savienības diskusijām par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam kā 140 miljardu eiro aizdevumam.

Aizdomas pastiprina arī citi pēdējo mēnešu gadījumi Austrumeiropā, kuros Krievijas militārie lidaparāti – gan iznīcinātāji, gan lielāki triecienu droni – pārkāpuši gaisa telpu.