Lielbritānijas sociālie dienesti turpina izņemt bērnus no nelabvēlīgām latviešu ģimenēm

Kopumā pagājušajā gadā Latvijas vēstniecībai Lielbritānijā tika ziņots par 89, savukārt šogad pirmajos astoņos mēnešos – jau par 61 gadījumu, kad no latviešu ģimenes britu sociālie dienesti izņem bērnus.

Taču bieži vien pie tā ir vainojamas kultūras atšķirības, jo latviešu bērniem patstāvība tiek ieaudzināta daudz agrākā vecumā nekā britu bērniem, taču britu sociālo dienestu skatījumā bērna atstāšana mājās vienatnē ir nopietns iemesls, lai secinātu, ka vecāki par bērniem nerūpējas un ir nepieciešams iejaukties, skaidro Lilija Zobens, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde.

Lilija Zobens, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde:

Latviešu ģimenēm varbūt tas ir pieņemami, bet angļu iestādes to neieredz. Tad, protams, tie latviešu bērni tiek atņemti un bieži vien doti citās audžuģimenēs, kur nerunā latviski. Tie bērni pazūd Latvijai! Viņiem netiek dota iespēja runāt savā dzimtajā valodā un arī baudīt latviešu kultūras ietekmi.

Latvijas vēstniecība Lielbritānijā mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa Bērnu aprūpes jautājumi, lai skaidrotu procedūras, ar kādām var saskarties Apvienotās Karalistes sociālo dienestu redzeslokā nonākusi ģimene un ko attiecīgajā situācijā nepieciešams darīt. Palīdzību un informāciju var meklēt arī Latviešu nacionālajā padomē Lielbritānijā – latviesiem.co.uk

Lilija Zobens, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde:

Vēstniecībā ir jācīnās ar šo, mēs arī cenšamies kaut ko darīt. Tomēr tas ir šausmīgs jautājums, jo bērnu aizsardzības iestādes Lielbritānijā ir ļoti stipras, tās ir stiprākas par policiju un arī dažos gadījumos – par tiesu. Tā ka tiešām ejam kā ar pieri pret sienu, mēģinot kaut kā palīdzēt tām ģimenēm, kas ir pazaudējušas savus bērnus.

Kriminoloģijas un psiholoģijas studente un tulkotāja Ilva Dāboliņa, kura ikdienā darbā sastopas ar dažādām bērnu atņemšanas lietām, brīdina, ka ģimenēm nav nekādu cerību, ka atņemtos bērnus vēlāk atdos atpakaļ.

Ilva Dāboliņa, tulkotāja, kriminoloģijas un psiholoģijas studente:
Tas ir neatgriezenisks process. Bērns var sazināties ar saviem bioloģiskajiem vecākiem tikai tad, kad viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, un pa to laiku vecāki drīkst sūtīt apsveikumu kartītes, vēstules, bet viņi fiziski nedrīkst kontaktēties ar savu bērnu.

Lai izvairītos no situācijām, kad atņemtie latviešu bērni zaudē savas saknes un valodu, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā ir izplatījusi aicinājumu veidot latviešu audžuvecāku tīklu Apvienotajā Karalistē. Mājaslapā ir ievietots detalizēts skaidrojums par to, kā Lielbritānijā var kļūt par audžuvecāku ģimeni, kādām prasībām jāatbilst un kāds ir finansiālais atbalsts no valsts.

Jāatzīmē, ka valsts atbalsts audžuģimenēm ir visai dāsns, sākot no 166 līdz pat gandrīz 300 eiro nedēļā, papildus pienākas dažādi nodokļu atvieglojumi un pabalsti.