Meklējot atbildes: kā nokrita Prigožina lidmašīna un kas notiks ar "Vagner" bandu?

Trešdienas vakarā sociālajos medijos strauji izplatījās foto un video materiāli ar Prigožina lidmašīnas "’Embraer Legacy 600’’ krišanas brīdi. Lidaparāts it kā bija ceļā no Āfrikas uz Sanktpēterburgu, kad pēkšņi, lidojot virs Tveras apgabala, pazuda no radaru ekrāniem. Galu galā tā nogāzās Bologojes rajona Kuženkinas ciemā.

Kā izpētījusi "’Meduza’’, publiski nonākušajos kadros redzami lieli metāla gabali, kas krīt uz zemes un kurus pavada dūmu mutuļi. Video dzirdamā skaņa liek domāt, ka viens no lidmašīnas dzinējiem turpināja darboties arī krišanas brīdī. Dažas lidmašīnas plaknes, tostarp spārns un astes daļa, nokrīt atsevišķi no lidaparāta korpusa.

Iemūžinātie kadri arī norāda – lidmašīna nenogāzās nejauši, bet gan katastrofu izraisīja kāds sprādziens. Savukārt versijas par iespējamo sprādziena iemeslu ir divas: lidmašīnā izvietots spridzeklis vai notikuši raķešu triecieni.

Pretrunīgas abas versijas

Krievijas Federālā gaisa transporta aģentūra vietējai televīzijai paudusi, ka lidmašīna tikusi "’uzspridzināta’’, tādējādi it kā noliedzot notriekšanas iespējamību, taču vienlaikus krievu amatpersonas izskatot arī citas notikušā versijas. "’Meduza’’ ieskatā spridzeklis gan dažādu iemeslu dēļ ir apšaubāms sprādziena iemesls, proti:

• Vienā no avārijas video redzams dūmu mākonis, kas līdzinās zeme-gaiss raķetes atstātajai "’sliedei’’;
• Aculiecinieki sociālajos medijos norāda, ka pirms lidmašīnas avārijas fiksējuši divus sprādzienus, kas ir zīmīgi, jo tā ir standarta prakse palaist divas pretgaisa aizsardzības raķetes pret vienu mērķi, lai palielinātu iespēju trāpīt;
• Lai arī tīmeklī pieejami vien zemas kvalitātes foto no lidmašīnas vraka, tomēr daži tajā saskatāmie caurumi liecina – tos, iespējams, radījušas zeme-gaiss raķešu kaujas galviņas. Šādi caurumi nav redzami uz tām lidmašīnas vraka daļām, kas nokrita nedaudz tālāk nekā lielākā daļa korpusa.

Medijs gan norāda, ka ir arī pretrunīga informācija versijai par iespējamo pretgaisa aizsardzības sistēmu triecienu lidmašīnai, proti, ir fakti par labu spridzeklim lidmašīnā:

• "’Flightradar24’’ dati liecina, ka lidmašīna pirms krišanas sasniedza aptuveni 8,5 kilometru augstumu, taču vairums pretgaisa aizsardzības sistēmu nespēj trāpīt tik augstu esošiem mērķiem. Faktiski neviena tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma, visticamāk, nevarētu sasniegt šādu mērķi. Tam būtu nepieciešama vismaz vidēja darbības rādiusa sistēma, piemēram, "’Buk’’, kurai būtu jāatrodas netālu no lidmašīnas gaisa ceļa.
• Te gan ir vēl viens āķis – ja lidmašīnas notriekšanai izmantotu jaudīgāku pretgaisa aizsardzības sistēmu, tā radītu ievērojamākus bojājumus lidaparāta vrakam nekā redzami video un foto materiālos. Citiem vārdiem – lidmašīna nenogāztos plus mīnus vienā gabalā.

"’Meduza’’ atzīmē – Krievijai nebūtu izdevīgi, ka Prigožina lidmašīnas katastrofas iemesls ir pretgaisa aizsardzības sistēmas trāpījums, jo tas nozīmētu, ka pie "’Vagner’’ vadoņa nāves ir vainīga pati lielvalsts. Turpretim spridzeklis uz lidmašīnas klāja ļauj izteikt visdažādākās slepkavu versijas.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja uzsākusi kriminālizmeklēšanu par avāriju pēc Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 263. panta par pārvietošanās un gaisa transporta darbības drošības noteikumu pārkāpšanu, ziņo CNN. Ņemot vērā, ka notikuma apstākļus it kā centīsies noskaidrot Kremļa tiesībsargājošā iestāde, mazticams, ka plašāku publiku sasniegs reālais katastrofas iemesls. To liek apšaubīt kaut fakts, ka konkrētā komiteja bijusi tā, kas lielvalsts prezidentam Vladimiram Putinam savulaik palīdzējusi saukt pie atbildības viņa oponentus, tostarp Alekseju Navaļņiju.

Kas notiks ar "Vagner" grupējumu?

Domājot par Prigožina nelabvēļiem, eksperti izceļ – nepārprotami saraksta augšgalā ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uz kura varžacīm vagneriešu vadītājs uzkāpis ne vienu reizi vien. Džordžtaunas universitātes Eirāzijas, Krievijas un Austrumeiropas studiju centra direktore Andžela Stenta intervijā PBS atgādina, ka Prigožins skaļi atļāvās kritizēt Kremļa uzsākto karu Ukrainā, proti, kamēr vagnerieši tiek sūtīti taisnā ceļā uz "’gaļas mašīnu’’, Putinam lojālie oligarhi un viņu ģimenes bauda dzīvi.

Taču kulmināciju Prigožina neapmierinātība sasniedza 23. jūnijā, kad viņš uzsāka dumpi un viņa algotņu grupējums devās uz Maskavu. Lai arī jau nākamajā dienā maršs tika apturēts, Putins netieši Prigožinu publiski nodēvēja par lielvalsts nodevēju. Stenta lēš, ka "’Vagner’’ vadītāja nonāvēšana varētu būt veids, kā Putins citiem militārās elites pārstāvjiem liek saprast – viņus sagaida tāds pats liktenis, ja tiks sekots Prigožina piemēram.

Domnīcas "’New America’’ vecākā direktore Kendisa Rondo piebilst, ka arī lidmašīnas katastrofas laiks, visticamāk, nav nejaušs, proti, tajā pašā dienā Krievijas mediji ziņoja, ka no lielvalsts aviācijas un kosmosa spēku vadītāja amata atlaists pazudušais ģenerālis Sergejs Surovikins, kurš, savukārt, ticis apsūdzēts lojalitātē Prigožinam, tostarp neapmierinātībā ar Kremli. Lai arī ģenerālis vēl nav pilnībā izslēgts no Krievijas armijas, viņa liktenis ir neskaidrs.

Aktuāls arī ir jautājums – kas notiks ar algotņu grupējumu "’Vagner?’’ Rondo pastāsta, ka izskan ziņas – atsevišķās Baltkrievijā dislocēto vagneriešu nometnēs tiek atslēgts internets un mobilie sakari. Tas liek domāt, ka Kremlī ir zināmas bažas par iespējamu algotņu sacelšanos vai atriebību Prigožina nāves gadījumā. Tāpat tiek vēstīts, ka daļa vāgneriešu cenšoties atgriezties Krievijā vai nokļūt vienībās Āfrikā – to skaits Baltkrievijā varētu būt sarucis par ceturtdaļu, raksta "’The Guardian’’.

Stenta norāda, ka neapšaubāmi "’Vagner’’ grupējumam joprojām ir citi spēcīgi komandieri, tostarp arī Āfrikā, taču nevienam nav tāda pati "’harizma’’, kāda bija Prigožinam, tostarp spējā atļauties publiski kritizēt Kremli un tā uzsākto karu. Jā, nelaiķa atbalstītāji tuvākajās nedēļās metīsies krāgā Kremlim, tādējādi radot sava veida nestabilitāti, taču tā, visticamāk, saglabāsies tikai īstermiņā, min eksperte.

Arī militārais eksperts Šons Bels iepriekš telekanālam "’Sky News’’ izteicies, ka bez Prigožina "’Vagner" nav nekas. "’Ja "’Vagner’’ grupējums ir Jevgeņijs Prigožins’’, tad grūti iedomāties, kā tas izdzīvos. Tās ir grupējuma beigas, kā mēs to zinām.’’

Tajā pašā laikā citi eksperti jau pēc dumpja izteica minējumus, ka Kremlis varētu gribēt nākotnē pārstrukturizēt vagneriešus. Piemēram, Brukingsas institūta politoloģe Vanda Felbaba-Brauna norādījusi: "’Tā vietā, lai pilnībā likvidētu "’Vagner’’ Āfrikā un Tuvajos Austrumos, Krievijas izlūkdienesti iztīrīs grupējuma struktūras, lai vājinātu piederību Prigožinam un stiprinātu saites ar Krieviju. (..) Ieviešot jaunu vadību, kā arī daļu kadru nododot Krievijas armijas pakļautībā, citus atbrīvojot no dienestu, bet vēl daļai atļaujot palikt vagneriešu rindās, Prigožina pilnvaras tiktu samazinātas.’’

Citiem vārdiem – Prigožina "’mantojums’’ varētu pilnībā nepazust, bet gan viņa vietā, iespējams, iecels vairākus aizvietotājus.

"’Rosaviacija’’ atklājusi, ka bez Prigožina lidmašīnā atradās arī viņa vietnieks Valērijs Čekalovs, kurš bija atbildīgs par "Vagner" drošības dienesta darbu, un viens no "Vagner" komandieriem Dmitrijs Utkins, no kura segvārda cēlies "Vagner" nosaukums. Tāpat uz klāja bija Propustins Sergejs, Makarjans Jevgeņijs, Totmins Aleksandrs, Matusejevs Nikolajs un trīs apkalpes locekļi – lidmašīnas komandieris Ļevšins Aleksejs, otrais pilots Karimovs Rustams, bortpavadone Raspopova Kristīna.