No Bangladešas līdz Centrālāzijai: Krievija meklē tūkstošiem jaunu karotāju frontei

Ukrainas izlūkdienests norāda, ka Kremlis mērķtiecīgi paplašina ārvalstu karotāju piesaisti, un vervēšanai pat noteikti konkrēti kvantitatīvi uzdevumi.

Saskaņā ar HUR informāciju, ārvalstu kaujiniekiem atsevišķās frontes vienībās paredzēts veidot no 0,5% līdz pat 3,5% no personālsastāva.

Kijiva apgalvo, ka galvenais uzsvars likts uz Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas un Tadžikistānas pilsoņu vervēšanu. Vienlaikus Krievija, pēc Ukrainas datiem, meklē jaunus kaujiniekus arī Bangladešā, Čadā, Sudānā un Burundi.

Ziņots, ka daļa cilvēku tiek piesaistīti ar solījumiem par lielām algām un sociālajiem labumiem, bet atsevišķos gadījumos fiksēts arī spiediens un piespiešana.

Ukrainas Kara gūstekņu koordinācijas centrs līdz 30. martam identificējis 27 407 ārvalstniekus, kuri karo Krievijas pusē. Salīdzinājumam – pērn novembrī šis skaits pārsniedza 18 000.

Pēc Ukrainas datiem, vervēšana notikusi vismaz 135 valstīs. "Gandrīz puse identificēto ārvalstu kaujinieku nāk no Āzijas," iepriekš norādījis centrs. Ziņots, ka starp savervētajiem konstatēti arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, tostarp no Itālijas.

Lai gan visu apjomu neatkarīgi pārbaudīt ir sarežģīti, Krievijas neatkarīgais izdevums "Important Stories" šopavasar izmeklēšanā identificējis vairāk nekā 1500 ārvalstu karotājus no 48 valstīm, kuri pievienojušies Krievijas armijai. Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha februārī paziņoja, ka vien no Āfrikas valstīm Krievijas pusē karo vismaz 1780 cilvēki.

Lielākais ārvalstu militārais ieguldījums Krievijas kara darbībā, pēc Ukrainas vērtējuma, joprojām ir Ziemeļkorejai. Iepriekš ziņots, ka Phenjana nosūtījusi aptuveni 12 000 karavīru, lai atbalstītu Krievijas operācijas Kurskas apgabalā.