Nopludināti "Uber" dokumenti atklāj politiķu lobiju; skandālā minēta arī Igaunija

Nopludinātie dokumenti nodēvēti par "’Uber’’ failiem, kuros ietilpst vairāk nekā 124 000 ierakstu, tostarp 83 000 e-pastu un 1000 citu sarunu failu laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam. Tie atklāj, ka uzņēmums novirzījis 90 miljonus ASV dolāru gadā lobēšanai un sabiedrisko attiecību centieniem tam piesaistīt draudzīgus politiķus, kuri varētu "’Uber’’ palīdzēt iekļūt Eiropas taksometru nozarē.

Lai arī "skaļākie" skandālā ierauto politiķu vārdi, neapšaubāmi, ir Emanuela Makrona un Nīlijas Kroesas, kā izrādās, tajā ierauts arī mūsu kaimiņu, Igaunijas, bijušais parlamenta deputāts Kalle Pallings, vēsta ERR. Deputāts bijis kvēls kopbraukšanas likumprojekta aizstāvis gan publiskajā telpā, gan politikas "’aizskatuvē’’ un tādēļ vairākkārt nokļuvis interešu konfliktā. Savukārt, pošoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Pallings lūdzis viņam izkārtot darbu "’Uber’’, ja tomēr parlamentā neizdosies iekļūt. Pallings, kurš politiku nu ir pametis, noraida jebkādus apgalvojumus par šādu lūgumu.

Lobijam atvērtais un laipnais Makrons

Parīze, Francijā, bija pirmā, kur bija iecerēts laist klajā "’Uber’’ pakalpojumus, taču taksometru nozare tam izrādīja milzu pretestību, tostarp ielās rīkojot vardarbīgu protestus.  2014. gada augustā tolaik bijušais baņķieris Makrons tikko bija iecelts par ekonomikas ministru un uzskatīja "’Uber’’ par izaugsmes avotu. Makronam ļoti bija vajadzīgas jaunas darbavietas, tāpēc viņš vēlējās uzņēmumam palīdzēt.

Tā paša gada oktobrī viņš satikās ar tā laika "’Uber’’ vadītāju Trevisu Kalaniku un citiem uzņēmuma pārstāvjiem, tostarp lobistiem, tādējādi uzsākot ilgstošu un publiski maz apspriestu "’draudzību.’’ Šo tikšanos uzņēmuma lobists Marks Makgans raksturoja kā "’iespaidīgu. Kā kaut kas iepriekš nepieredzēts,’’ rakstīts viņa sūtītajā ziņā.

Makrons un Kalaniks pavisam drīz pārgājuši uz tu un tikās vēl vismaz četras reizes, liecina atklātībā nākušie faili, tostarp Parīzē un Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē. Publiski izskanējusi informācija tikai par tikšanos Davosā.

Kādā brīdī Makrons no "’Uber’’ saņēmis ziņas, ka uzņēmums ir "’ārkārtīgi pateicīgs’’. "’Atvērtība un laipnība, ko saņemam, ir neparasta valdības un nozares attiecībās,’’ rakstīts sūtītajās ziņās.

Taksometru nozare tolaik bija īpaši neapmierināta ar "’UberPop’’ servisa ieviešanu, kas ļāva nelicencētiem vadītājiem piedāvāt braucienus par daudz zemākām cenām. Francijas tiesas un parlaments to aizliedza, taču "’Uber’’ turpināja pakalpojumu piedāvāt, jo uzņēmums likumu apstrīdēja.

Makrons neuzskatīja, ka "’UberPop’’ ir nākotne, tomēr piekrita ar uzņēmumu sadarboties, lai pārrakstītu Francijas likumus, kas regulē citus uzņēmuma pakalpojumus. Kalaniks kādā brīdī Makronam nosūtījis ziņu, kurā pauž, ka uzņēmums ir gatavs strādāt pie īstenojama priekšlikuma izveides, kurš varētu kļūt var oficiālu [likuma] ietvaru Francijā.

2015. gada 25. jūnijā taksometru nozares protesti kļuva vardarbīgi, bet nedēļu vēlāk Makrons Kalanikam nosūtīja īsziņu ar nepārprotamu palīdzības piedāvājumu: "’[Es] nākamnedēļ visus sapulcēšu, lai sagatavotu reformu un labotu likumu.’’

Tajā pašā dienā uzņēmums paziņoja par "’UberPop’’ apturēšanu Francijā. Savukārt vairākus mēnešus vēlāk Makrons parakstīja dekrētu, kas atvieglo "’Uber’’ vadītāju licencēšanas prasības.

Līdz šim nav atklāts pašreizējā Francijas prezidenta un pretrunīgi vērtētā ASV uzņēmuma attiecību apjoms, pārkāpjot Francijas likumus. Makrona runasvīrs e-pastā par klajā nākušajiem failiem sacījis: "’Viņa funkcijas, protams, lika viņam tikties un sadarboties ar daudziem uzņēmumiem, kas bija iesaistīti krasās pārmaiņās, kas šo gadu laikā izpaudās pakalpojumu sektorā, kas bija jāveicina, novēršot administratīvos un regulatīvos šķēršļus.’’

Savukārt "’Uber’’ norādījis, ka "’UberPop’’ darbības apturēšanai nesekoja labvēlīgāki noteikumi. Turpretim jaunais Francijas  likums, kas spēkā stājās 2018. gadā, paredz stigrākus noteikumus, kas nekādā ziņā "’Uber’’ neesot izdevīgi.

"Neformālās" attiecības, kas pārkāpj EK noteikumus

Nopludinātie faili arī atklāj "’Uber’’ attiecības ar bijušo Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenti Nīliju Kroesu, kas sākušās krietni agrāk nekā publiski līdz šim bijis zināms un kas pārkāpj komisionāriem noteiktos noteikumus. Dokumentos atklājas, ka Kroesai bija jākļūst par "’Uber’’ padomes locekli vēl pirms viņa atstāja savu EK amatu 2014. gada novembrī. Taču Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka komisionāriem jāievēro tolaik 18 mēnešus ilgs periods, kurā jaunā darbavieta jāapstiprina komisijai.

Kroesas mītnes zemē Nīderlandē "’UberPop’’ pakalpojums bija radījis juridiskas un politiskas problēmas. 2014. gada oktobrī tika arestēti "’Uber’’ taksometru vadītāji, bet tā paša gada decembrī Hāgas tiesnesis aizliedza šos pakalpojumus sniegt, draudot ar naudas sodu līdz 100 000 eiro. Savukārt 2015. gada martā Nīderlandes policija veica reidu "’Uber’’ birojā Amsterdamā.

Atklātībā nākušie e-pasti liecina, ka Kroasa zvanījusi Nīderlandes ministriem un citiem valdības locekļiem, lai pārliecinātu viņus atkāpties reida laikā. Citā reidā nedēļu vēlāk viņa atkal sazinājās ar kādu ministru un pat draudēja Nīderlandes civildienesta vadītājam.

Lieki piebilst, ka par šīm "’neformālajām’’ attiecībām starp Kroasu un "’Uber’’ darbinieki bija instruēti ārpus uzņēmuma telpām nerunāt.

Nopludinātajā informācijā arī atklājas, ka uzņēmums vēlējās, lai Kroasa sazinās ar Nīderlandes premjera Marka Rutes biroju, lai iegūtu arī viņa atbalstu "’Uber’’ labvēlīgākiem likuma grozījumiem.

Jāatzīmē, ka Kroesa patiesi oficiāli lūdza pievienoties "’Uber’’ komandai vēl pirms bija iztecējis 18 mēnešu periods, kurā nākamā darbavieta jāapstiprina EK. Atļauju viņa gan nesaņēma, taču tas netraucēja Kroesai uzņēmumam neoficiāli palīdzēt. Par oficiālu pievienošanos "’Uber’’ viņa paziņoja pavisam īsi pēc 18 mēnešu perioda beigām.

Pati Kroesa noliedz, ka viņai būtu bijusi kāda formāla vai neformāla loma "’Uber’’ pirms 2016. gada maija, kad viņa oficiāli sāka darbu uzņēmumā. Viņa sacījusi, ka kā komisionāre sadarbojusies ar daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem un šajā pārejas periodā bijusi īpašā sūtne jaunuzņēmumu jautājumos. "’Uber’’ tolaik netika uzskatīts par jaunuzņēmumu.

"’Uber’’ paudis, ka Kroesa pametusi uzņēmuma konsultatīvo padomi 2018. gadā, bet pats uzņēmums kopš tā laika ieviesis jaunas vadlīnijas, kas apredz stingrāku kontroli attiecībā pret lobēšanu un ārējām saistībām ar politikas veidotājiem Eiropā.