Norvēģija neizslēdz Krievijas iebrukuma risku savu kodolspēju aizsardzībai
Norvēģija neizslēdz iespēju, ka nākotnē Krievija varētu mēģināt spert militārus soļus valsts ziemeļos, lai aizsargātu savas kodolspējas. Par to intervijā laikrakstam "The Guardian" brīdinājis Norvēģijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Eiriks Kristofersens.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas kodolarsenāla nozīmīga daļa atrodas Kolas pussalā netālu no Norvēģijas robežas – tur izvietotas kodolzemūdenes, raķetes un lidaparāti ar kodolieroču spējām.
"Mēs neizslēdzam iespēju, ka Krievija varētu mēģināt ieņemt teritoriju, lai aizsargātu savas kodolspējas, kas faktiski ir vienīgais, ar ko tā vēl var apdraudēt ASV," sacīja Kristofersens.
Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijai neesot tādu iekarošanas mērķu Norvēģijā kā Ukrainā. Tomēr iespēja tiek ņemta vērā drošības plānošanā: "Mēs to neatmetam kā variantu. Tas ir scenārijs, kam gatavojamies Tālajos ziemeļos."
Kristofersens piebilda, ka šobrīd Krievijas taktika vairāk izpaužas kā hibrīddraudi – sabotāža un GPS signālu traucēšana. "Ja tu gatavojies sliktākajam, tas netraucē vienlaikus cīnīties arī ar sabotāžu un citiem hibrīddraudiem," viņš sacīja.
Par spīti spriedzei, Norvēģija un Krievija joprojām uztur kontaktus robežreģionā un sadarbojas meklēšanas un glābšanas operācijās Barenca jūrā. Norvēģija arī neplāno militarizēt Špicbergenu (Svalbāru), uzsverot, ka Krievija līdz šim ievērojot 1920. gada līgumu.
Kritika Trampam un diskusijas par Grenlandi
Intervijā Kristofersens kritizēja arī ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par Grenlandi un sabiedroto lomu Afganistānā. "Tam, ko viņš teica, nav jēgas. Mēs noteikti bijām frontes līnijā Afganistānā. Mēs zaudējām 10 karavīrus, es tur zaudēju draugus," viņš sacīja.
Komentējot Trampa apgalvojumus, ka Krievijai vai Ķīnai varētu būt militāri plāni attiecībā uz Grenlandi, Kristofersens to nodēvēja par "ļoti dīvainu" paziņojumu. "Mēs ļoti labi redzam, kas notiek Arktikā, un neredzam neko tādu Grenlandē. Krievijas aktivitātes ir saistītas ar piekļuvi Atlantijas okeānam, nevis ar Grenlandi," viņš norādīja.
Lielbritānija dubultos karavīru skaitu Norvēģijā
Drošības situācija Arktikā kļūst arvien aktuālāka arī NATO sabiedrotajiem. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs paziņojis, ka britu karavīru skaits Norvēģijā trīs gadu laikā tiks palielināts no 1000 līdz 2000.
"Krievija rada lielāko apdraudējumu Arktikas drošībai kopš Aukstā kara laikiem. Mēs redzam, ka [Vladimirs] Putins strauji atjauno militāro klātbūtni reģionā, tostarp atver vecās Aukstā kara bāzes," sacīja Hīlijs.
Lielbritānija pievienosies arī NATO misijai "Arctic Sentry", lai stiprinātu drošību augstajos ziemeļos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
