Pirmie pilna izmēra "Titānika" skenējumi atklāj kuģa vraku vēl nebijušā veidolā

1912. gadā vairāk nekā 1500 cilvēku gāja bojā, kuģim ietriecoties aisbergā tā pirmajā reisā no Sauthemptonas uz Ņujorku. "Joprojām ir pamatjautājumi, uz kuriem jāatbild, izzinot, kas notika ar kuģi," "BBC News" sacīja "Titānika" analītiķis Parks Stīfensons.

Viņš sacīja, ka jaunais 3D modelis ir "viens no pirmajiem lielākajiem soļiem, lai virzītu "Titānika" stāstu uz pierādījumiem balstītu pētījumu, nevis spekulācijām".

"Titāniks" kopš tā vraka atklāšanas 1985. gadā ticis plaši pētīts. Taču tas ir tik milzīgs, ka okeāna dziļumā kameras var mums parādīt tikai trūdošā kuģa momentuzņēmumus – nekad ne visu vraku pilnībā. Jaunā skenēšana fiksē vraku pilnībā, atklājot pilnīgu "Titānika" skatu. Tas sadalīts divās daļās, un priekšgalu un pakaļgalu atdala aptuveni 800 metri. Salauzto kuģa korpusu ieskauj milzīgs gružu lauks.

Skenēšanu 2022. gada vasarā veica dziļjūras kartēšanas uzņēmums "Magellan Ltd un Atlantic Productions", kas veido dokumentālo filmu par to. Zemūdens kuģi, ko attālināti kontrolēja uz specializēta kuģa esošā komanda, pavadīja vairāk nekā 200 stundas, pētot vraka garumu un platumu. Viņi uzņēma vairāk nekā 700 000 attēlu no dažādiem leņķiem, radot precīzu 3D rekonstrukciju.

Magelāna pārstāvis Gerhards Seiferts, kurš vadīja ekspedīcijas plānošanu, sacīja, ka tas ir lielākais zemūdens skenēšanas projekts, ko viņš jebkad ir uzņēmies. "Tā dziļums, gandrīz 4000 metri, ir izaicinājums, un arī jums šajā vietā ir straumes, un mēs nedrīkstam neko pieskarties, lai nesabojātu vraku. Un otrs izaicinājums ir tas, ka jums ir jākartē katrs kvadrātcentimetrs – pat neinteresantas vietas, piemēram, uz gružu lauka ir jākartē dubļi, bet jums tas ir nepieciešams, lai aizpildītu visus šos interesantos objektus," viņš paskaidroja.

Skenēšana parāda gan kuģa mērogu, gan dažas sīkas detaļas, piemēram, sērijas numuru uz viena no propelleriem.

Kuģa priekšgals, ko tagad klāj rūsas stalaktīti, joprojām pat 100 gadus pēc kuģa nogrimšanas ir uzreiz atpazīstams. Augšpusē atrodas laivas klājs, kur caurums sniedz ieskatu tukšumā, kur kādreiz atradās lielās kāpnes.

Tomēr pakaļgals ir metāla haoss. Šī kuģa daļa sabruka, kad tā iegriezās jūras dibenā. Apkārtējā gružu laukā ir izkaisīti priekšmeti, tostarp grezni metāla izstrādājumi no kuģa, statujas un neatvērtas šampanieša pudeles. Ir arī personīgās mantas, tostarp desmitiem apavu.

Parks Stīvensons

daudzus gadus pētījis "Titāniku"

"Tas ļauj jums redzēt vraku tā, kā jūs to nekad nevarat redzēt no zemūdens kuģa, un jūs varat redzēt vraku kopumā, jūs varat redzēt to perspektīvā. Un tas, ko tas jums tagad parāda, ir patiesais vraka stāvoklis."

Viņš teica, ka skenējumu izpēte varētu sniegt jaunu ieskatu par to, kas notika ar Titāniku  liktenīgajā 1912. gada naktī.

"Mēs īsti nesaprotam sadursmes ar aisbergu raksturu. Mēs pat nezinām, vai trāpīja tam gar labo bortu, kā tas ir redzams visās filmās," viņš paskaidroja.

Pētot pakaļgalu, viņš piebilda, varētu atklāt mehāniku, kā kuģis ietriecās jūras dibenā.

Jūras mikrobi  vraku apēd, un tā daļas sadalās. Vēsturnieki labi apzinās, ka laiks, lai pilnībā izprastu jūras katastrofu, iet uz beigām. Taču skenēšana tagad sasaldē vraku laikā un ļaus ekspertiem izpētīt katru mazāko detaļu.