Putins varētu uzbrukt NATO valstīm no Baltkrievijas jau nākamgad, brīdina Zelenskis

Zelenskis sacīja, ka Kijiva "skaidri saprot, ko krievi gatavojas darīt ar Baltkrieviju".

"Krievija gatavo 15 divīzijas. Tiek gatavoti aptuveni 100 0000-150 000 karavīru, lai saasinātu situāciju Baltkrievijas virzienā," sacīja Zelenskis. "Es neesmu pārliecināts, vai viņi uzbruks Ukrainai, bet viņi uzbruks. Varbūt Ukrainai, varbūt Polijai, varbūt Baltijas valstīm."

Ukrainas prezidents sacīja, ka ES politiķi joprojām ir "ļoti nobažījušies" par ASV reakciju un iespējamo atbalstu uzbrukuma gadījumā.

"Visi Eiropā ir nobažījušies. Eiropieši ir ļoti noraizējušies. Viņi baidās, ka paliks bez ASV atbalsta. Mēs jau tagad redzam, ka Eiropa vēl vairāk stiprinās šo vienotību ap Ukrainu, jo tā ir viņu aizsardzība. Viņi arvien vairāk saprot, ka viņi ir nākamie," norādīja Zelenskis.

Šonedēļ Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests nāca klajā ar līdzīgu brīdinājumu, norādot, ka Krievija piecu gadu laikā var rast iespēju sākt plaša mēroga karu pret Eiropu, ja Maskava "uztvers NATO kā militāri novājinātu vai politiski sašķeltu".

Arī 2022. gadā viss sākās no Baltkrievijas

2022. gada sākumā Krievija izmantoja Baltkrieviju kā sākumpunktu pilnvērtīgam iebrukumam Ukrainā. Pirms tam Minska atļāva Krievijas bruņotajiem spēkiem rīkot nedēļu ilgus "militāros vingrinājumus", kas bija plānotā iebrukuma aizsegs.

24. februārī Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no Baltkrievijas un drīz vien okupēja Kijivas un Černihivas apgabalu ziemeļu daļas. Krievijas spēki no Baltkrievijas iebruka Kijivas piepilsētās Bučā, Irpiņā un Hostomelā, okupējot šo teritoriju līdz marta beigām.

Saskaņā ar NATO aplēsēm Ukrainā no Baltkrievijas iebruka apmēram 30 000 Krievijas karavīru.