Saeimai būs jālemj, vai pēc Krievijas balsstiesību atjaunošanas pilnībā neapturēt Latvijas darbību EPPA

Tagad Saeimai būs jālemj, vai pilnībā apturēt Latvijas darbību šajā starptautiskajā organizācijā.

EPPA sesijā balsojums par Krievijas balsstiesību atjaunošanu notika trešdien, 27. jūnijā. Tās apturēja 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. Lai gan Ukraina un Baltijas valstis kategoriski iebilda pret lēmumu aicināt Krieviju atpakaļ, vairākums – 118 – asamblejas locekļu nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu.

"Saprotu Ukrainas un Gruzijas emocijas, jo šīs valstis ir cietušas no Krievijas agresijas. Un saprotu Baltijas valstis un Poliju, kurām no Krievijas ir bail, un tāpēc vēlas to atstāt ārpusē, un tā būtu drošāk. Es tā neuzskatu – ja tu neuzticies kādam, neuzticies, labāk viņu turēt sev tuvumā, nevis atstatus," sacīja EPPA ziņotāja Petra Desutra.

Protestējot pret balsojumu, Baltijas valstu, Ukrainas, Gruzijas un Polijas delegācijas pārtrauca dalību sesijā un nolēma atgriezties mājās, lai ar savu valstu valdībām un parlamentiem konsultētos par turpmāko rīcību. Savā paziņojumā viņi pauda, ka Krievijas delegācijas balsstiesību atjaunošana bez priekšnoteikumiem, lai gan Maskava nav izpildījusi nevienu no EPPA daudzajām prasībām, ir pretrunā Eiropas Padomes pamatvērtībām un statūtiem.

"Šodien mēs kā savu valstu delegāti nespējam atbildēt saviem cilvēkiem, kā tieši Eiropas Padome aizstāv viņu tiesības, ja tā ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresora, nevis agresijas un represiju upuru labklājību. Eiropas Padomes nākotne ir apdraudēta, jo Eiropas Padome sāk zaudēt to cilvēku uzticību, kurus aizstāvēt ir tās uzdevums," noteica Saeimas deputāte Linda Ozola (JKP).

Paziņojumam pievienojās arī kāds Slovākijas deputāts, lai gan viņa nostāja nesaskanēja ar kopējo delegācijas viedokli.

Latvijas noraidošo nostāju asamblejā pauda trīs Saeimas deputāti: Marija Golubeva, Linda Ozola un Boriss Cilevičs. Asamblejai bija piedāvāts arī kompromisa variants Krievijas atpakaļuzņemšanai.

Nacionālā apvienība jau izplatīja paziņojumu, ka aicinās lemt par Latvijas darbības apturēšanu asamblejā. Ja Saeima nolems izstāties, zaudēsim iespēju balsot par Eiropas Cilvēktiesību Tiesas tiesnešiem un Eiropas Padomes amatpersonām, nepiedalīsimies rezolūciju sagatavošanā un novērošanas misijās. Otrs variants ir organizācijā palikt un turpināt apšaubīt Krievijas delegācijas pilnvaras un paust principiālo pozīciju, neļaujot šim tematam norimt.

Ārlietu ministrija, kas paudusi viedokli, ka EPPA reputācija ir nopietni iedragāta, mudina rīkoties saskanīgi ar pārējām protestējošajām valstīm.

"Svarīgi, ka mēs neizpildām solo gājienu. Tad mēs neko neiegūstam. Mēs turpinām tikpat koordinēti rīkoties. Ja Saeima nolems rīkoties vienā vai otrā veidā, es atbalstīšu jebkuru lēmumu," atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Jāakcentē, ka EPPA nav Eiropas Savienības iestāde. Tā ir organizācija, kas apvieno pussimtu Eiropas valstu un galvenokārt nodarbojas ar cilvēktiesību jautājumiem.