Sievietes Eiropā pensijā saņem par piektdaļu mazāk nekā vīrieši – Latvija zem vidējā līmeņa

Saskaņā ar "Eurostat" informāciju sievietes ES 2023. gadā nopelnīja vidēji 88 eiro par katriem 100 eiro, ko nopelnīja vīrieši. Taču, sasniedzot pensijas vecumu, ienākumu plaisa kļūst vēl dziļāka – vidēji Eiropā sieviešu pensijas ir par 22% mazākas nekā vīriešiem.

Tas nozīmē, ka Eiropā sievietes pensijā saņem vidēji tikai 78 eiro, kamēr vīrieši – 100 eiro.

Pensiju plaisa virs 30% vairākās valstīs

2024. gadā dzimumu pensiju atšķirība svārstījās no aptuveni 6% Igaunijā līdz 37% Apvienotajā Karalistē. OECD vidējais rādītājs ir 23%, bet 27 Eiropas valstu vidējais – 22%.

Plaisa, kas pārsniedz 30%, fiksēta vairākās valstīs:

• Apvienotajā Karalistē;
• Nīderlandē;
• Austrijā;
• Luksemburgā;
• Beļģijā;
• Šveicē;
• Īrijā.

Savukārt vismazākā dzimumu pensiju atšķirība novērota Igaunijā, Islandē, Slovākijā, Čehijā, Slovēnijā un Dānijā – tur tā nepārsniedz 10%.

Latvijā dzimumu pensiju plaisa ir 15%, kas ir zem OECD vidējā līmeņa, bet Lietuvā – 12%.

"Tā būtībā ir mātes pensiju plaisa"

Manheimas Universitātes profesore Aleksandra Nīsena-Ruenci norāda, ka dzimumu pensiju plaisa cieši saistīta ar bērnu audzināšanu. "Dzimumu pensiju plaisa daudzējādā ziņā ir mātes pensiju plaisa, jo tā sāk veidoties brīdī, kad sievietes nodibina ģimeni," viņa sacīja "Euronews Business".

Pēc viņas teiktā, sievietes biežāk samazina darba laiku, lai rūpētos par bērniem, un tas parasti nozīmē zemāku atalgojumu un mazākas sociālās iemaksas. "Mātes statuss un nepilna laika darbs samazina gan pašreizējos ienākumus, gan nākotnes pensiju. Tas nozīmē arī zemākus mūža ienākumus un īsākas karjeras, atstājot mazāk līdzekļu privātajai pensijai," uzsvēra profesore.

Kāpēc dažās valstīs plaisa ir mazāka?

Eksperti norāda, ka atšķirības starp valstīm atspoguļo tradicionālos dzimumu lomu modeļus, ģimenes politiku un pensiju sistēmas uzbūvi.

Ziemeļvalstīs un vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs sieviešu pilna laika nodarbinātība biežāk līdzinās vīriešu darba gaitām, bērnu aprūpe ir plaši pieejama, bet pensiju sistēmās iekļauti pārdales mehānismi vai uzkrājumi par aprūpes gadiem.

Savukārt konservatīvās labklājības valstīs, piemēram, Vācijā, augsts nepilna laika darba īpatsvars sievietēm, ilgi karjeras pārtraukumi un kopīga mājsaimniecību aplikšana ar nodokļiem šo plaisu tikai palielina.

Ilgtermiņā situācija tomēr uzlabojas

Pozitīva tendence ir tā, ka dzimumu pensiju plaisa Eiropā pakāpeniski samazinās. No 28% 2007. gadā tā ir sarukusi līdz 22% 2024. gadā.

Vislielākais samazinājums – vairāk nekā par 15 procentpunktiem – reģistrēts Slovēnijā, Vācijā un Grieķijā. Par vairāk nekā 10 procentpunktiem plaisa mazinājusies arī Norvēģijā, Portugālē, Turcijā un Luksemburgā.

"Straujais dzimumu atšķirību samazinājums darba tirgū veicina arī pensiju plaisas mazināšanos, taču ir vajadzīgs laiks, lai šīs izmaiņas pilnībā atspoguļotos pensiju sistēmās," norādīts OECD ziņojumā "Pensions at a Glance 2025".

Tomēr trīs valstīs – Austrijā, Igaunijā un Beļģijā – dzimumu pensiju atšķirība pēdējos gados pat nedaudz pieaugusi.

Strukturāla problēma, nevis viens iemesls

Salerno Universitātes profesors Antonio Abatemarko uzsver, ka šī plaisa veidojas vairāku savstarpēji saistītu faktoru dēļ. "Tās ir ilgtermiņa nevienlīdzības, kas uzkrājas visas sievietes darba dzīves laikā – darba tirgus struktūra, ģimenes politika un pensiju sistēmas dizains darbojas kopā," viņš skaidroja "Euronews Business".

Eksperti norāda arī uz privāto pensiju lomu – valstīs ar spēcīgām daudzlīmeņu pensiju sistēmām, piemēram, Nīderlandē, privātās pensijas bieži vien pastiprina dzimumu nevienlīdzību, jo tās tieši atkarīgas no darba vēstures un ienākumiem.