Somija kā obligātā militārā dienesta piemērs: vai Latvijas iecere līdzinās kaimiņu paraugam?

Otrdien preses konferencē Pabriks norādīja, ka, izvērtējot pašreizējo starptautisko situāciju un nepieciešamības, lai valsts varētu sevi aizsargāt un nepieļaut Krievijas iebrukumu, Latvija esot sevi izsmēlusi. Pēc šī brīža datiem militārā apdraudējuma gadījumā rīcībspējīgi ir tikai 0,5 līdz 2% Latvijas iedzīvotāju. Lai valsti sagatavotu iespējamam militāram iebrukumam, AM rosinās ieviest valsts aizsardzības dienestu.

Iepazīstinot ar piedāvājumu, Pabriks vairākkārt kā labo piemēru piesauca Somiju. "’Esam pētījuši vairāku valstu pieredzi, bet jo īpaši Somijas. Tā arī ir neliela valsts, un tai ir tāds pats potenciālais pretinieks kā Latvijai. Arī domāšana, mentalitāte un izpratne par draudiem mums ir līdzīga,’’ sacīja ministrs.

Tāpat preses konferencē Somijas vārds izskanēja, runājot par to, ka Krievija ciena spēku. "’Jo vairāk cilvēku būs sagatavoti un zinās, kā rīkoties militāra apdraudējuma situācijā, jo mazāk kāds gribēs mums uzbrukt. Kā zinām no vēstures, lielākā provokācija Krievijai ir vājums. Krievija ciena spēku, Krievija ciena Somiju Ziemas kara dēļ. Mēs vēlamies un panāksim, lai Krievija ciena arī Latviju,’’ norādīja Pabriks.

Ministrijas mērķis nākamajos piecos gados ir sagatavot līdz 50 000 cilvēku, kuri būtu gatavi rīkoties iebrukuma gadījumā. Lai to sasniegtu, it kā pēc Somijas piemēra izveidotais plāns paredz valsts aizsardzības dienestu ieviest no 2023. gada 1. janvāra, un pirmajā gadā iecerēts dienestā iesaukt 1000 iedzīvotāju. Iesaukšana notiktu divas reizes gadā: 1. janvārī un 1. jūlijā. Dienests ilgs 11 mēnešus, un tajā būs jāiesaistās vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, bet sievietēm – brīvprātīgi.

Pārejas periodā jeb līdz 2028. gadam no AM piedāvājuma būtu iespējams atteikties. Taču pēc tam iedzīvotājiem obligāti būs jāizvēlas kāds no četriem iespējamajiem dienesta variantiem: stāties valsts aizsardzības dienestā, pieteikties Zemessardzē, iziet komandiera kursus augstskolā vai izvēlēties alternatīvo dienestu.

Tiem, kas izvēlēsies valsts aizsardzības dienestu, tiks nodrošināta kompensācija ikdienas izdevumiem 400 eiro apmērā, ēdināšana un dzīvošana kazarmās. Ja kāds atteiksies no obligātā dienesta vai mēģinās no tā izvairīties, viņu gaidīs sods. Par to, kāds tas būs, ministrija vēl spriedīs.

Somijas obligatais militārais dienests – vai tiešām līdzīgs Latvijas piedāvājumam?

Tā kā Pabriks Somiju nosaucis kā galveno piemēru Latvijai izveidotajam valsts aizsardzības dienesta piedāvājumam, palūkosimies, kā tad izskatās mūsu netālo kaimiņu obligātais militārais dienests. Saskaņā ar Somijas konstitūciju ikvienam valsts pilsonim ir pienākums piedalīties valsts aizsardzībā: visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir obligāts pienākums iesaistīties militārajā dienestā, bet sievietes tam var pieteikties brīvprātīgi, skaidrots Somijas Aizsardzības spēku mājaslapā.

Sasniedzot 18 gadu vecumu, somu vīrieši piedalās iesaukumā, kur tiek pārbaudīta viņu atbilstība dienestam, tostarp izzinātas vēlmes attiecībā uz dienestu, kas tiek ņemtas vērā, nosakot dienesta sākumu. To iespējams arī atlikt, bet ne ilgāk par 10 gadiem, citiem vārdiem – tas būs obligāti jāiziet 28 gadu vecumā.

Valsts prasības paredz, ka personai obligāti jāiziet bruņots vai neapbruņots militārais dienests vai nemilitārais (civilais) dienests. Atkarībā no apmācību specifikas dienests ilgst 165, 255 vai 347 dienas. Parastie ierindas dienesta apmācāmie dienē 165 dienas, tie, kas apgūs īpašas prasmes vai kuri iesaistīsies neapbruņotajā dienestā, dienē 255 dienas, bet tie, kuri vēlas kļūt par virsniekiem, apakšvirsniekiem vai apgūt speciālas prasmes, dienē 347 dienas. Arī nemilitārais dienests ilgst 347 dienas.

Atkarībā no dienesta ilguma tiek piešķirta arī samaksa. Ja dienesta ilgums ir 165 dienas, iesauktais dienā saņem 5,20 eiro, ja 255 dienas – 8,70 eiro dienā, bet ja 347 dienas – 12,10 eiro dienā. Tiek nodrošināta dzīvesvieta, ēdināšana, apģērbs, veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā atbalsta pakalpojumi.

Jāpiebilst, ka atkarībā no dienesta ilguma iesauktajiem arī iespējams pieteikties arī īpašām apmācībām. Tie, kuri dienē 255 vai 347 dienas, var pieteikties līderības apmācībām, apgūt tiešsaistes komunikāciju, grafisko dizainu, informāciju tehnoloģijas, filmēšanu, žurnālistiku, tostarp kara žurnālista iemaņas.

Militārā dienesta laikā iesauktie saņem kvalitatīvu militāro apmācību, kurā apgūst iemaņas, kas noder arī pēc dienesta, labas sociālās un prezentācijas prasmes, spēju strādāt komandā, kā arī iegūst draudzību uz mūžu. Bet pēc dienesta pabeigšanas iesauktie tiek iekļauti Somijas Aizsardzības spēku rezervistu rindās.

Ierindas karavīri rezervistos paliek līdz 50 gadu vecumam, līdz kuram vēl būs jāiziet 80 vai 150 dienu ilgas kvalifikācijas celšanas apmācības. Virsnieki un apakšvirsnieki rezervistos ir līdz 60 gadu vecumam, un šajā laikā viņiem var būt jāiziet vēl līdz 200 apmācību dienām.

Vairākums somu atbalsta obligāto militāro dienestu

Jānorāda – kamēr Latvijā sociālo tīklu lietotāju vidū vēl ir neiespējami rast vienprātību par to, vai obligātais militārais dienests ir atbalstāms, Somijā tas tiek uzskatīts par prestižu un absolūts vairākums iedzīvotāju to atbalsta un tajā arī iesaistās. Kā vēsta "’Foreign Policy’’, 2021. gadā Somijas Aizsardzības spēku veiktās aptaujas dati rāda – 73% somu iestājas par obligātā dienesta saglabāšanu vīriešiem, bet tikai 7% atbalsta brīvprātīgo dienestu.

Pašlaik 75 līdz 80% somu vīriešu ik gadu uzsāk savu dienestu, bet 70% to arī pabeidz. Tikai nopietnu fizisko vai garīgo slimību gadījumā viņi tiek atskaitīti no dienesta. Ik gadu militāro dienestu iziet aptuveni 21 000 somu, un šobrīd Somijas Aizsardzības spēku rezervēs ir aptuveni 900 000 pilsoņu, kuri kara gadījumā tiktu iesaukti rotācijas kārtībā.

Ja kāds somu vīrietis tomēr atsakās iesaistīties jebkādā obligātajā militārajā dienestā, viņu sagaida 173 dienu cietumsods. Parasti šādu sodu pilnībā izcieš cietuma un bez nosacītas atbrīvošanas. Tiesa, cietumsoda ilgums var tikt samazināts, ja neilgs laiks tomēr ir aizvadīts dienestā – tādā gadījumā no soda atņem nodienēto dienu skaitu.

Izraēla – vienīgā valsts ar obligāto militāro dienestu sievietēm

Ne tikai pats AM ierosinājums ieviest valsts aizsardzības dienestu izraisījis viedokļu sadursmes, bet arī par piedāvājuma saturu valda visai liela nevienprātība. Uzmanības centrā nonācis brīvprātīgais sieviešu dienests – kamēr vieni pauž, ka tam arī būtu jāpaliek brīvprātīgam, citi uzstāj uz obligātumu, kas tiek pamatos gan ar argumentiem par dzimumu līdztiesību, gan vienkāršu nepieciešamību visiem neatkarīgi no dzimuma būt sagatavotiem kara apstākļiem.

Pārsvarā atbalstāms priekšlikums, izņemot pilnīgās muļķības, ka sievietēm dienests nav obligāts.
Mēs visi esam Latvijas pilsoņi un mums visiem pienākumiem jābūt vienādiem. Pamatskola arī ir obligāta visiem, ne tikai zēniem.
https://t.co/yhVZLr9rxs

— Selma Levrence 🇱🇻❤️🇺🇦 (@selmuushh) July 5, 2022

Samērā ironiski, ka BKA obligāti jāizņem gan tēvam, gan mātei, kamēr armija obligāta tikai džekiem. Un pēc tam vaimanājam par sieviešu kvotu nepieciešamību visādās institūcijās un formācijās.

Dzimumu līdztiesība vai nu ir vai nav. Tāpat, kā stāvoklī nevar palikt tik pa pusei.

— St. Dzeina 🏴‍☠️ (@dzeina) July 5, 2022

Ja vēlreiz paraugāmies uz Somiju kā piemēru Latvijas valsts aizsardzības dienesta iecerei, tad arī Somijā sievietes tajā var iesaistīties brīvprātīgi. Patiesībā vienīgā valsts pasaulē, kur militārais dienests ir obligāts kā vīriešiem, tā arī sievietēm, ir Izraēla.

1948. gada Izraēlas Neatkarības kara laikā sievietes pirmoreiz ieņēma armijas rindas līdzās vīriešiem, kam par pamatu bija militāro personu iztrūkums, stāstīts Izraēlas Aizsardzības spēku mājaslapā. Pēc kara viņas vairs nelaida uz kaujas lauka, bet vairāk novirzīja uz pasniedzēju amatiem. Taču kopš 1990. gadu beigām Izraēlas sievietes palēnām atgriežas armijas rindās.

Izraēlā vīriešu obligātais militārais dienests ilgst trīs gadus, bet sieviešu – nepilnus divus gadus. Atbrīvojumu no obligātā dienesta pārsvarā saņem minoritāšu grupas, tie, kuri dienestam nav piemēroti psiholoģiski vai fiziski, precētas sievietes vai ar bērniem, reliģiozi vīrieši, kuri mācās akreditētā ebreju tiesību institūtā, un reliģiozas sievietes, kuras izvēlas veikt sabiedrisko darbu.

Ja kāds nevēlas dienēt obligātajā militārajā dienestā un tam nav saprātīga attaisnojuma, par prombūtni no dienesta bez atļaujas Izraēlā iespējams piespriest sodu ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem. Savukārt, ja kāds nolemj dezertēt, viņam draud sods līdz pat 15 gadiem cietumā.

Izraēlas Demokrātijas institūts pērnā gada novembrī veicis aptauju, kura rāda – 47% izraēļu vecumā no 18 gadiem atbalsta obligāto militāro dienestu, bet 42% tomēr vēlētos, lai valsts atteiktos no "’tautas’’ armijas un ieguldītu resursus profesionālas armijas izveidē. Jāpiebilst, ka kopš 2017. gada šī ir pirmā reize, kad vairākums atbalsta militāro dienestu, – vēl pērn 41% bija par, bet 42% pret.

Kas attiecas uz Izraēlas sieviešu vēlmi iziet obligāto militāro dienestu – arī viņu starpā nav vienprātības, tomēr vairums, šķiet, to vērtē pozitīvi. Nesenā pētījumā tika aptaujātas izraēlietes, kuras dienē Izraēlas Aizsardzības spēkos, un rezultāti rāda – viņuprāt, militārais dienests ir nozīmīgs un svarīgs solis viņu dzīvēs. Lielākajā daļā gadījumu šis uzskats sakņojas pārliecībā, ka sievietēm būtu jābūt tādām pašām tiesībām kā vīriešiem.

Tajā pašā laikā daļa Izraēlas sieviešu obligāto militāro dienests uzskata par laika izšķiešanu un "’pazaudētu iespēju’’ periodu. Tāpēc viņas meklē dažnedažādus veidus, kā no dienesta izbēgt, tostarp slēdz fiktīvas laulības, kas drīz vien tiek šķirtas. Kā arī obligātais militārais dienests nelielu daļu sieviešu pievērsis pretkara kustībām.