Somija neplāno kodolieroču izvietošanu pēc iestāšanās NATO, apliecina Sauli Nīniste

"Pēc pievienošanās aliansei Somija neplāno ievest kodolieročus savā teritorijā, un nekas arī neliecina, ka kāds tos somiem piedāvātu," Nīnistes sacīto citē Somijas sabiedriskais medijs "Yle".

Kodolieroči ir svarīga NATO atturēšanas stratēģijas daļa, un tāpēc tie ir "preventīvs līdzeklis, nevis pašmērķis", atzīmējis Somijas prezidents. Viņš piebildis, ka kodolkaru nevar uzvarēt, un tas nozīmē, ka to nedrīkst sākt.

Mudina uz dialogu ar Maskavu

Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, Nīniste aicināja censties uzturēt dialogu ar Maskavu, lai panāktu mieru un izbeigtu cilvēku bojāeju. Viņš pauda atbalstu Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Vācijas kanclera Olafa Šolca centieniem šajā jomā.

Vienlaikus Somijas prezidents atzina, ka kara beigas vēl nav redzamas, jo neviena no pusēm nav gatava kompromisiem attiecībā uz savām izejas pozīcijām. Ukrainai ir tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti, savukārt Krievijai nebiju tiesību iebrukt kaimiņvalstī, – piebilda Nīniste.

Pievienošanās aliansei – "saprātīgā laikā"

Kā vēstīts, Somijai un Zviedrijai karš Ukrainā lika atteikties no savas tradicionālās neitralitātes. Abu valstu uzņemšanas procedūra NATO tika uzsākta pēc tam, kad tika panākta Turcijas piekrišana. Ankara no abām Ziemeļvalstīm pieprasīja iespējamo kurdu ekstrēmistu un aizdomās par 2016.gada valsts apvērsuma mēģinājuma rīkošanu turēto personu izdošanu.

Somijas prezidents pirmdien pauda, ka valsts pievienošanās process Ziemeļatlantijas aliansei tiks pabeigts "saprātīgā laikā", neprecizējot, kad tieši tas varētu notikt. Nīniste arī apliecināja, ka Helsinki nemainīs savu nostāju Ankaras prasību dēļ, piebilstot, ka Somija ir palīdzējusi kurdu organizācijām, kuras kritizē Turcijas iestādes, un turpinās to darīt.