Somijā pensionārs iekrīt krāpnieku nagos un nakts laikā zaudē 90 tūkstošus eiro
Somijā krāpnieku nagos iekritis 89 gadus vecs ārsts-pensionārs Slavomirs Makovieckis. Noziedzniekiem no viņa izdevies izkrāpt visus uzkrājumus un "Visa" kredītkartes kredītlimitu, kas kopumā veido ievērojamu summu – 88 409,09 eiro. Zaudētos līdzekļus vīrietiem, šķiet, neatgūt – arī banka atsakās izmaksāt kompensāciju, jo vaino kungu nolaidībā, vēsta "yle.fi".
No ārsta darba pensijā aizgājušais vīrietis stāsta, ka agrāk lietas bankā kārtojis klātienē, bet pēc bankas maiņas sācis izmantot "S-mobiili" lietotni. Liktenīgajā dienā viņš saņēma īsziņu, kas viņu novirzīja uz viltus vietni. Makovieckis tur ievadīja savus piekļuves datus, domādams, ka atrodas oficiālajā bankas lapā.
Nākamajā naktī no viņa konta vairāk nekā 100 reižu tika pārskaitīta nauda uz četru dažādu cilvēku kontiem. No rīta vīrietis pamanīja vairākus īsziņu paziņojumus par transakcijām. Lai gan viņš pats darījumus nebija apstiprinājis, noziedznieki bija atraduši veidu, kā piekļūt naudai.
Makovieckis nekavējoties sazinājās ar banku un policiju, taču līdzekļus atgūt vairs nebija iespējams. Bankas drošības protokoli arī nebija spējuši apturēt masveida pārskaitījumus.
Policijas izmeklēšanā noskaidrots, ka nauda ātri pārskaitīta uz tā saukto "naudas mūļu" kontiem un pēc tam novirzīta tālāk dažādās pārskaitījumu vietnēs, tostarp "Klarna", "Paysafe" un "Revolut".
Makoviecka dēls Jakus ir neizpratnē, kāpēc bankas sistēmas nepamanīja neparastos nakts darījumus. "Tēvu apsūdzēja neuzmanībā, bet vai tad banka nebija tikpat neuzmanīga?" vaicā dēls.
Kā izrādās, arī Somijā krāpniecība zeļ un plaukst – ik gadu izkrāpto līdzekļu apmērs pārsniedz 100 miljonus eiro, un aptuveni trešdaļu no tiem nelabvēļiem izdevies iegūt tieši pikšķerēšanas veidā, kad cilvēki tiek apmānīti un paši atdotu savus bankas piekļuves datus. Policija ik mēnesi reģistrē 200–500 šādu ziņojumu, kuru finansiālais apjoms sasniedz vairākus miljonus eiro.
Somu eksperti atzīst, ka lielākā problēma ir cilvēku maldināšana, jo tehniskie risinājumi šādos gadījumos nepalīdz – "cilvēks ir visvājākais posms". IT speciālists un rakstnieks Petteri Jervinens norāda, ka bankām būtu jārīkojas aktīvāk, īpaši gadījumos, kad runa ir par vecāka gadagājuma klientiem un neparastiem darījumiem. Piemēram, viņš iesaka ieviest īpašus "drošos kontus", no kuriem naudu varētu izņemt tikai noteiktos laikos.
Jervinens uzsver, ka bankām bieži vien ir ērti apelēt pie klientu neuzmanības, nevis ieguldīt papildu drošības pasākumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
