Strīds par Grenlandi nav beidzies, bet sarunas ar ASV atgriezušās uz pareizā ceļa

Janvāra vidū Vašingtonā Rasmusens un Grenlandes ārlietu ministre Viviāna Moclfeilta tikās ar ASV viceprezidentu Dž. D. Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio. Tikšanās laikā puses vienojās izveidot darba grupu, kas risinās jautājumus par Grenlandi un drošību Arktikā, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa prasības pārņemt kontroli pār Grenlandi.

"Pēc tam viss būtiski saasinājās," sacīja Rasmusens, atsaucoties uz Trampa draudiem noteikt tarifus vairākām Eiropas valstīm, ja tās nepiekritīs Grenlandes nodošanai ASV.

Vēlāk Tramps no šiem draudiem atkāpās, paziņojot, ka panākta kāda "ietvara vienošanās" ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, taču tās detaļas aizvien publiski nav izpaustas.

Rasmusens žurnālistiem Briselē, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, norādīja, ka spriedze ir mazinājusies. "Situācija saasinājās, bet tagad mēs atkal esam uz pareizā ceļa," sacīja Dānijas ārlietu ministrs.

Pēc viņa teiktā, pirmā darba grupas sanāksme, kas notika trešdien, noritējusi pozitīvā gaisotnē. "Tā noritēja konstruktīvā atmosfērā un ar labu toni," uzsvēra Rasmusens, piebilstot: "Šodien esmu nedaudz optimistiskāks nekā pirms nedēļas."

Tomēr viņš brīdināja, ka strīds vēl nav atrisināts, un sarunas turpināsies.

ASV prezidenta izteikumi par Grenlandes pārņemšanu izraisīja nopietnu satraukumu Eiropā un pasliktināja transatlantiskās attiecības. Vairāki Eiropas līderi aicināja ES kļūt vienotākai un neatkarīgākai drošības jautājumos.

Francija un Vācija pat ierosināja apsvērt ES tā sauktā "tirdzniecības bazukas" jeb Pretpiespiešanas instrumenta izmantošanu pret ASV, pirms Tramps atkāpās no saviem draudiem.

Rasmusens uzskata, ka Trampa atkāpšanos veicinājusi spēcīga Eiropas solidaritātes demonstrācija Grenlandes jautājumā. "Kļuva skaidrs, ka cena par iešanu pa šo ceļu būtu bijusi pārāk augsta," sacīja Dānijas ārlietu ministrs.