"Tiklīdz dabūšu ieroci, nošaušu tos, kas mani mobilizēja." Krievijā pieaug neapmierinātība ar piespiešanu karot

Pēc juristu, cilvēktiesību aizstāvju un aculiecinieku teiktā, mazās Krievijas pilsētās ir bijuši gadījumi, kad militārā komisariāta darbinieki aiztur vīriešus uz ielas, viņu darba vietu tuvumā vai aizbildinoties ar regulāru dokumentu pārbaudi. Pēc viņu teiktā, vīriešiem iesaukšanas punktos tiek draudēts vai viņi tiek sisti, līdz viņi pierakstās karošanai.

Dažādi Krievijas analītiķi un politiķi vērš uzmanību, ka šī piespiešanas kampaņa ir kārtējā iesaukuma priekšvēstnesis.

Noskaties: "Piespiest tādu varmāku kā Putins ieklausīties." Ukraina gūst diplomātiskus panākumus Vašingtonā

Agresorvalsts varas iestādes piedāvā milzīgas naudas summas (bieži vien pārsniedzot viņu gada algu) tiem, kas ir gatavi pievienoties armijai un doties karā. Tomēr, ņemot vērā ziņas par vardarbību Krievijas armijā un arvien postošāko Ukrainas bruņojumu, kas ir samazinājis karavīra vidējo dzīves ilgumu frontē līdz dažām minūtēm, dienām vai nedēļām, rekrūšu vervēšana ir kļuvusi sarežģītāka.

Lai gan pievienošanās armijai Krievijā joprojām oficiāli ir brīvprātīga, aculiecinieki stāsta, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki dažkārt sadarbojas ar militārā komisariāta darbiniekiem, lai izliktu vīriešiem slazdus un izmantotu spēku vai draudētu viņus arestēt, ja viņi nepakļaujas spiedienam.

Blogeris Staņislavs Morozovs atklājis, ka no desmitiem cilvēku, kurus viņš intervēja, lielākā daļa piekrita parakstīt līgumus, kad tiesībsargājošo iestāžu darbinieki draudēja viņiem "piešūt" narkotikas un arestēt uz vietas.

Saskaņā ar programmām, kas tiek īstenotas dažādās Krievijas daļās, par katru personu, kas tiek atvesta uz policijas iecirkni, tiek piedāvāta atlīdzība 100 000 rubļu (aptuveni 1300 ASV dolāru) apmērā. Šādas kampaņas notiek, piemēram, Tatarstānā, kā arī Amūras un Jaroslavļas apgabalos, un tādās pilsētās kā Kaluga, Voroņeža un Arhangeļska.

ASV amatpersonas vērš uzmanību, ka iesaukšana armijā piespiedu kārtā, visticamāk, ir palielinājusi karavīru skaitu frontē, lai gan ar to nepietiek, lai sasniegtu būtiskus izrāvienus. Pēc viņu teiktā, Kremlis apsver iespēju organizēt vēl vienu piespiedu mobilizācijas posmu, kas palīdzētu uz fronti nogādāt vēl vairākus tūkstošus karavīru. Visticamāk, tas notiks pēc Krievijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 20. septembrī.

Ja Krievijas diktators Vladimirs Putins nolems pieturēties pie savām prasībām ieņemt visu Donbasu, "viņam, iespējams, nebūs citas izvēles kā vien izsludināt mobilizāciju," norāda Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra direktors Ruslans Puhovs.

Tomēr ar šādu lēmumu saistītais politiskais risks varētu atsvērt militāros sasniegumus frontē. Daži krievi apgalvo, ka piespiedu iesaukšanai ir gatavi pretoties ar spēku.

"Tiklīdz dabūšu ieroci, nošaušu tos, kas mani mobilizēja," pauž Krievijas rezervists Dmitrijs Rogins. Vīrietim ir 53 gadi, kas nozīmē, ka viņš ir iesaukšanas vecumā.