Ukraina pirmo reizi vairāk nekā 100 gadu laikā Ziemassvētkus svin kopā ar Eiropu

Līdz šim Ukraina tradicionāli Ziemassvētkus svinēja 7. janvārī, kuru kā svētku datumu nosaka Jūlija kalendārs, ko izmanto Krievijā. Taču nu valsts lēmusi arī šādā veidā pārraut jebkādas saites, kas vēl to vieno ar Krieviju, un pieņemt Gregorija kalendāru, kuru izmanto Eiropā, ar tā svinamajām dienām.

Un patiesi neatkarīgi no tā, vai ir karš vai miera laiks, Ziemassvētki atnāk vienmēr.

To apliecina arī Klavdijevo-Tarasove, traģiski zināmā Bučas rajona, pilsētiņas dekorāciju rūpnīca, kas savulaik bija viena no trim, kas visu Padomju Savienību apgādāja ar Ziemassvētku rotājumiem.

"Mums agrāk bija daudz cilvēku – vairs ne," BBC stāsta Leokadia, kas rūpnīcā strādā kopš 1978. gada. Viņa ar īpašu rūpību pūš stikla bumbiņas, izmantojot gāzes degli, kas piestiprināts pie rakstāmgalda.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma rūpnīcā gadu no gada pakāpeniski saruka tās ražošanas apjomi, bet darbība tika pilnībā pārtraukta, kad Krievija veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī.

"Tas bija ļoti biedējoši, kad tanki brauca pa ielu. Mēs nevarējām iziet ārā. Mums nebija informācijas, mēs bijām nošķirti no pasaules. Tas bija briesmīgi," BBC atminas cita rūpnīcas strādniece Henija.

Taču, neskatoties uz to, ka rūpnīcā pie darba atgriezusies vien trešdaļa darbinieku, Ziemassvētku rotājumi joprojām top pēc pilnas programmas. Mazie svētku rotājumi tiek izgatavoti ar īpašu rūpību un izsūtīti pa visu Ukrainu.

Henijas uzdevums ir apgleznot Ziemassvētku eglīšu bumbiņas. Pašsaprotamu iemeslu dēļ to vidū dominē militārā tēma – miniatūri karavīri, iznīcinātāji MIG, leģendārais ukraiņu traktors, kas velk krievu okupantu tanku, un daudz kā cita.

"Domāju, ka visi, kas ieraudzīs šādus rotājumus, cerēs par ātrāku mūsu valsts uzvaru," pārliecināta ir vēl kāda rūpnīcas darbiniece Tamila.

Sv. Andreja kriptas mācījās Andrijs BBC norāda, ka diemžēl daudziem cilvēkiem pasaulē Ukraina saistās ar Krieviju un tā vienmēr tiek skatīta kontekstā ar savu agresīvo kaimiņu. Taču, viņaprāt, Ukraina tomēr ir Eiropas kaimiņš.

"Un fakts, ka mēs tagad esam mainījuši kalendāru, nenozīmē norobežošanos no Krievijas. Mēs atgriežamies Eiropā, kurai mēs piederam," saka mācītājs.

Ņemot vērā, ka Krievija vienmēr būs līdzās Ukrainai, vai ukraiņi (un pārējā pasaule) jebkad spēs piedot iebrucējam par tās sēto postu? "Dievs piedod grēciniekiem, bet tikai tiem, kas nožēlo. Mēs vēl neredzam, ka krievi mēģinātu nožēlot savus grēkus un kļūdas, tāpēc, manuprāt, ir pāragri runāt par piedošanu," norāda ukraiņu mācītājs Andrejs.

Viņš vēl piebilst, ka jebkuru Krievijas grēku nožēla jāsāk ar tās iebrukuma pastāvīgām beigām. Diemžēl joprojām nekas neliecina, ka tas varētu notikt pārredzamā nākotnē.