Ukrainas atgūto teritoriju iedzīvotāji atgūstas no dzīves okupācijā

Hersonas apgabalā iedzīvotāji okupantu gūstā dzīvoja septiņus mēnešus. Tagad, kad liela daļa ciemu un pilsētu ir atbrīvotas, iedzīvotāji joprojām tramīgi skatās pār plecu. Paies vēl ilgs laiks, lai attaptos no piedzīvotajām šausmām.

Oleksandrs Soltans

Hersonas apgabala iedzīvotājs

"Viens bija pārdzīvot to fiziski, otrs – psiholoģiski. Fiziski bija tad, kad bija ļoti daudz apšaužu un šķembas lidoja visur, tās iekļuva iekšā mājās vai trāpīja un pilnībā sagrāva mājas. Kad lādiņi lidoja, vienmēr bija jāsteidzas kaut kur paslēpties. Bet tagad, kad es tā analizēju. Kas ir labāk? Ka tu vari izdzīvot, kad šurp lido raķetes vai to, ka kuru katru brīdi krievu karavīri var atsist durvis ar šautenēm."

Ciemos, kas atgūti paveras baisi skati, vietām nav palikusi neviena vesela dzīvojamā māja. Vietējie palikuši bez iztikas un mūža garumā krātās rocības.

Tetjana Patsuka

Hersonas apgabala iedzīvotāja

"Tā ir katastrofa! Es jau mēnesi no vietas raudu un joprojām esmu šokā, nevaru atgūties no šīs sajūtas. Esmu zaudējusi visu, tagad man ir 72 gadi, un viss ir zaudēts. Es palieku bez nekā. Visas manas drēbes ir šeit, pilnīgi viss."

Lai gan okupanti ir padzīti, iedzīvotāji stāsta, ka piedzīvotās šausmas aizmirst neizdosies nekad.

Oleksandrs Mihalčenko

Hersonas apgabala iedzīvotājs

"Okupācijas laikā nevar justies brīvs. Es staigāju pa ielām un vienmēr skatījos pār plecu. Un mana redze nav laba. Esmu pavecāka gadagājuma un redze sabojājusies. Es vēroju, kā krievu karavīri te kaut ko dara, bet centos tieši virsū neskatīties, jo nekad nevar zināt, kas viņiem galvā. Tu neko nepadarīsi, man rokā spieķis, bet viņam ložmetējs."

Jau ziņojām, ka Ukrainas armija turpina pretuzbrukumus Hersonas apgabalā, bet krievi tur pārgājuši aizsardzības pozīcijās. Okupanti arī gatavojas evakuācijai, solot tiem, kuri no Hersonas apgabala grib mukt uz Krieviju, nodrošināt bezmaksas izmitināšanu.