Ukrainas kara mācības: NBS komandieris atskatās uz pusgadu ilgušo karadarbību
Ja vēlaties gūt maksimālu rezultātu, aizsargājot savu zemi, ir jābūt sinerģijai starp modernām ieroču sistēmām un sabiedrības gribu aizstāvēt valsti, – Ukrainas neatkarības dienas priekšvakarā atskatoties uz pusgadu ilgušo karu, "tv3.lv" uzsver NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
"Ja iztrūkst moderna bruņojuma vai sabiedrībā nav augsta motivācija aizsargāt savu valsti, maksimālo rezultātu panākt neizdosies," atzīmē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris.
Kalniņš teic, ka Ukrainas tautas vēlme aizsargāt valsti ir milzīga. "Un, ienākot Ukrainā vēl arī modernām bruņojuma sistēmām, redzam, cik tai ir lieli panākumi kaujaslaukā."
"Mūsdienu kara panākumu atslēgu aizvien veido sinerģija starp moderno bruņojumu, radošu šo ieroču sistēmu pielietojumu, kā arī tautas vēlmi sasniegt maksimālo rezultātu, proti, uzvaru."
"Mācībstunda mums visiem"
Atskatoties uz pus gadu ilgušo karu Ukrainā, NBS komandieris izceļ Ukrainas panākumus sabiedrības informēšanas jomā, kur ieguldīts liels darbs kopš 2014. gada.
"Tā ir perfekta mācībstunda mums visiem, kādā veidā ir jāveido informatīvā telpa, lai sasniegtu maksimālo efektu," vērtē Kalniņš.
Viņš atzīmē Ukrainas pieeju, informējot sabiedrību par situāciju frontē, kurā uzsvars tiek likts uz sasniegumiem un panākumiem, mazāk – uz zaudējumiem: "Tas, protams, iespaido tautas morāli psiholoģisko stāvokli."
"Ukraina neslēpj, ka tai ir arī zaudējumi, bet šo informāciju tā pasniedz citādākā veidā, uzsverot karavīru varonību, izpildot savu uzdevumu," skaidro Kalniņš.
"Tā ir laba mācība, kā izmantot masu komunikācijas līdzekļus un kanālus, cik liela loma ir harizmātiska līdera stājai, un tam, kā mēs to visu darām – ar pārliecību, izskaidrošanu, izvairoties no demagoģijas," atzīmē NBS komandieris.
Viņš salīdzina, ka Krievija savā propagandā ir izvēlējusies balstīties pārspīlējumos, galu galā nonākot līdz absurdam: "Maskavas propaganda ļoti līdzinās tai, kāda tā bija padomju laikos, un tas tomēr ir novecojis formāts, kas mūsdienās vairs nav efektīvs."
Runājot par Krievijas sabiedrības atbalstu karam Ukrainā, Kalniņa vērtējumā, cilvēki varbūt ārēji pauž tam atbalstu, tomēr, kā viņi paši mēdz sacīt, "uzvar ledusskapis nevis televizors".
Neskaidrība raisa diskusijas
Aicināts komentēt Latvijas sabiedrības morāli psiholoģisko gatavību aizstāvēt savu valsti, ņemot vērā, kādas batālijas izraisījis jautājums par obligāto Valsts aizsardzības dienestu, Kalniņš uzsver, ka šāda veida diskusijas ir jebkurā sabiedrībā.
"Un nav jau tā, ka, piemēram, Igaunijā obligātajā militārajā dienestā brīvprātīgi iestājas milzīgi liels procents. Mēs neesam unikāla sabiedrība ar to, ka mums notiek diskusija par šādiem jautājumiem."
"Labi ir tas, ka šeit ir iespējams diskutēt par šo jautājumu, ka mēs neesam autoritāra, totalitāra valsts, kur sabiedrībai ir liegts apspriest šādus tematus. Skaidrs, ka šie jautājumi katram indivīdam un katrai ģimenei ir svarīgi, un par to notiek diskusijas," piebilst NBS komandieris.
Kalniņš uzsver, ka jautājumā par obligātā Valsts aizsardzības dienesta atjaunošanu pagaidām ir tikai koalīcijas lēmums: "Līdz ar to šajā jautājumā vēl nav zināmas ļoti daudz detaļu. Tāpēc arī sabiedrībā ir tik plaša diskusija, ka pagaidām vēl nav pateikts, kādā veidā šis dienests tiks ieviests."
"Jebkura neskaidrība rada diskusijas. Tāpēc nedrīkst ilgi vilcināties ar skaidrības ieviešanu Valsts aizsardzības dienesta jautājumā. Pretējā gadījumā tas viss var iestigt aizvien dziļāk negācijās," brīdina NBS komandieris.
Viens nav cīnītājs
"Mēs vēlreiz pārliecināmies, ka neatkarīgi no valsts lieluma, tā viena pati nevar novērst pilna apmēra agresiju," atzīmē Kalniņš, vērtējot Krievijas iebrukumu Ukrainā militāri stratēģiskajā aspektā.
"Koalīcija, atrašanās kādā blokā un lielas pasaules daļas atbalsts, – tie ir ļoti būtiski punkti, lai realizētu galveno uzdevumu – nosargātu savu valsti."
Tāpēc, kā uzsver Kalniņš, Latvijas atrašanās NATO aizsardzības blokā un cieša sadarbība ar sabiedrotajiem ir ļoti pareiza "pieņemto lēmumu kompozīcija".
Viņš piebilst, ka arī Ukraina spēj atvairīt Krievijas uzbrukumus un noturēt kaujas intensitāti, lielā mērā pateicoties NATO un citu valstu sniegtam plašajam atbalstam, lai arī kaujas laukā cīnās tikai Ukrainas karavīri.
ANO mazspēja un NATO otrā elpa
"Dzīvojot 21. gadsimtā, bijām pārliecināti, ka pasaulē valda galvenie humānisma likumi un politiskajā vidē dominē princips, ka jebko var atrisināt pie sarunu galda. Tomēr nācās atzīt, ka ir dažas valstis, kuras savas politiskās ambīcijas risina marginālā ceļā," par Krievijas agresīvo uzvedību teic L.Kalniņš.
Viņš atzīmē, ka sliktākais ir tas, ka agresijas organizētāja un veicēja ir arī viena no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm – Krievija.
"Tas pierāda, ka ANO ir diezgan vāja. Un nākotnē tai nepieciešama dziļa reorganizācija. ANO pierādīja, ka ir bezspēcīga, lai risinātu šāda veida globālus izaicinājumus."
NBS komandiera vērtējumā, ANO ir atpalikusi 70 gadus senā attīstības stadijā: "Tā nav pavirzījusies savā attīstībā, jo ir iespējams turpināt agresiju, neskatoties uz to, ka lielākā daļa tās dalībvalstu nobalsoja pret šo karu."
Turpretī NATO uz Krievijas karu Ukrainā reaģējusi pārliecinoši, pieņemot lēmumu gan par bloka paplašināšanos, gan dalībvalstu aizsardzības spēju nostiprināšanu.
Runājot par pēdējo, Kalniņš atzīmē, ka akcents ir likts uz NATO dalībvalstu militārā potenciāla modernizāciju.
"Līdz tam NATO dalībvalstis lielā mērā bija orientētas uz miera uzturēšanas operācijām un šim mērķim atbilstošu resursu izveidi. Tas nozīmē, ka nebija vajadzīgs tik ievērojams daudzums taktisko vienību un lielas jaudas bruņojuma. Bet Madrides lēmums ir kardināls solis, lai attīstītu šīs spējas visās bloka dalībvalstīs."
Kā Latvijai ļoti nozīmīgu NBS komandieris min NATO lēmumu par priekšējās dislokācijas vienību izvietošanu apdraudētajās valstīs un virzienos. Tiesa, pašai Latvijai šajā saistībā vēl esot veicami mājasdarbi.
Jāuzlabo civilās aizsardzības sistēma
"Latvijas sabiedrība ir pierādījusi savu spēju mobilizēties, kad tas tik tiešām ir nepieciešams. Bet atturēšana būs maksimāli efektīva tikai tad, kad mēs būsim simtprocentīgi izdarījuši vairākus savus mājasdarbus," uzsver Kalniņš.
Viens no tiem ir bruņoto spēku attīstīšana, – teic NBS komandieris. Bet obligāts uzdevums Latvijai esot arī civilās aizsardzības sistēmas nostiprināšana.
Viņš uzslavē Ukrainas piemēru, kur civilā vadība kopā ar dzīvības uzturēšanas sistēmām un sabiedrības iesaisti nodrošina nozīmīgu atbalstu valsts militārajām spējām. Kalniņa vērtējumā Latvijai šajā jomā vēl ir daudz darāmā.
"Kad civilās aizsardzības sistēma tiek pārliecinoši eksponēta uz āru, ka mēs esam gatavi totālai aizsardzībai – tā ir absolūtā atturēšana. Turklāt, ja caur šeit dislocētajām vienībām un spējām vēl saņemam skaidru signālu no mūsu sabiedrotajiem, tad esam sasnieguši maksimumu."
"Ukrainas gadījumā atturēšana no iebrukuma neizdevās tāpēc, ka tā nav NATO dalībvalsts," secina Kalniņš. "Mums ir ievērojama priekšrocība šajā ziņā. Un NATO reakcija ir ieplānota momentāna uz jebkādu šāda veida agresiju, kas notiktu pret Latviju."
Vai esam gājuši pareizā virzienā?
NBS komandieris atzīst, ka jūtas gandarīts par to, ka Latvija, attīstot savu bruņojumu un kaujas spējas, ir gājusi pareizā virzienā. To apliecinot arī Ukrainas puses taktiskā kaujas darbība, kā arī šajā karā izmantotās ieroču sistēmas.
"Ukrainai, protams, šī pieredze ir dārgi maksā, bet redzam, cik būtiska nozīme ir moderno tehnoloģiju ieviešanai bruņotajos spēkos," atzīmē Kalniņš, kā piemēru minot dronu izmantošanu.
"Būtiski ir attīstīt dažāda veida elektroniskās karadarbības spējas. Un šajā "laboratorijā", ko sauc par Krievijas un Ukrainas karu, redzam, kuras sistēmas ir labākas un kuras ir mazāk efektīvas."
Dažkārt dārgai sistēmai varot būt nulles vērtība, ja tās iznīcināšanai izmanto ļoti lētu un pat triviālu līdzekli. Piemēram, kad mazas jaudas drons iznīcina ļoti dārgu elektroniskās un kinētiskās darbības bruņojuma sistēmu.
Ukraina aizvien atrod jaunus atjautīgus veidus, kā gūt panākumus kaujaslaukā, bet Krievija savā izdomā stagnē, – vērtē Kalniņš.
"Ukraina atrada iespēju, kā iznīcināt Krievijas spēkiem vitāli svarīgas apgādes ķēdes, bet Krievija nav atradusi nekā cita, kā tikai iznīcināt civilos objektus," spriež NBS komandieris, piebilstot, ka šāda Krievijas taktika izsauc vēl lielāku naidu pret to.
Karš nebeigsies rīt
Prognozējot tālāko notikumu attīstību Ukrainā, L.Kalniņš uzsver: "Viens ir skaidrs – šīs karš nebeigsies rīt."
Viņš atzīmē, ka Krievija nav gatava padoties ar zaudējuma sajūtu. Un tā nevar atrast iemeslu, lai no Ukrainas aizietu: "No Krievijas puses tā ir tāda spītība un absolūta apmātība, un tam pagaidām nevar redzēt nekādu iznākumu."
Ukrainas puse negrasās piekāpties, – uzsver NBS komandieris: "Un mēs absolūti atbalstām šādu Ukrainas pozīciju."
"Ukrainai tā būtu katastrofa, ja viņi sēstos pie sarunu galda un piekāptos. To nepiedos Ukrainas sabiedrība, ne arī sapratīs pārējā pasaule. Un to noteikti Ukrainas līderi apzinās," rezumē NBS komandieris L. Kalniņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
