Vācu detaļas okupantu dronos: par spīti sankcijām Rietumu tehnoloģijas joprojām nonāk Krievijā

Krievijas izmantotajos dronos un citā militārajā tehnikā konstatētas simtiem tūkstošu Rietumos ražotu komponentu, liecina Ukrainas militārā izlūkdienesta dati. Kā ziņo "Euronews", īpaši bieži sastopamas Vācijā ražotas detaļas, kas ir būtiskas šo sistēmu darbībai.

Saskaņā ar "War & Sanctions" datubāzi identificēti vismaz 137 komponenti no Vācijas, no kuriem 59 izmantoti tieši dronos, bet pārējie – raķetēs, radaros un militārajā tehnikā.

Vācu detaļas – Krievijas dronu "sirdī"

Visbiežāk izmantotie elementi ir tranzistori. Viena no visbiežāk minētajām kompānijām ir "Infineon Technologies".

Uzņēmums uzsver: "Mēs nosodām Krievijas agresiju un esam dziļi nobažījušies, ja mūsu produkti tiek izmantoti neatbilstošiem mērķiem."

Vācu komponenti atrasti arī tādos dronos kā "Geran-5" – modernizētā versijā, kas spēj sasniegt līdz pat 600 km/h un veikt gandrīz 1000 kilometru attālumu.

Savukārt degvielas sūkņi no "Bosch" konstatēti vairākos dronos, tostarp "Shahed-136" un "Geran" sērijā.

"Bosch" norāda: "Mums nav nekādu biznesa attiecību ar Krieviju, un piegādes ir pilnībā pārtrauktas."

"Euronews" atgādina, ka 2026. gada martā Krievija pret Ukrainu palaida rekordlielu skaitu dronu – vairāk nekā 6400 mēneša laikā jeb vidēji 208 dienā.

Atsevišķās dienās uzbrukumi bijuši īpaši intensīvi – vienā diennaktī izmantoti gandrīz 1000 dronu. Tas uzsver, cik būtiska šīm sistēmām ir nepārtraukta komponentu piegāde.

Kā detaļas nonāk Krievijā?

Izmeklēšana rāda, ka piegādes notiek caur sarežģītiem starpnieku tīkliem. Komponenti bieži tiek eksportēti uz trešajām valstīm, piemēram, Āzijā, un pēc tam – tālāk uz Krieviju.

Vienā gadījumā Austrijā ražots sensors nonāca Krievijas dronā, lai gan sākotnēji tas tika pārdots uzņēmumam Honkongā ar skaidru aizliegumu izmantot militāriem mērķiem. "Kas notiek ar produktu pēc pārdošanas, bieži ir ārpus mūsu kontroles," atzīst "Infineon".

Eksperti norāda, ka dažos gadījumos tiek izmantoti arī viltoti produkti vai paralēlais imports, kas notiek bez ražotāju ziņas.

Analītiķi uzsver, ka problēma slēpjas ne tikai uzņēmumos, bet pašā sistēmā. Organizācija "B4Ukraine" norāda uz būtiskiem trūkumiem ES sankciju regulējumā. Galvenās problēmas:

• augsts pierādīšanas slieksnis par produkta gala izmantošanu;
• nepietiekamas pārbaudes prasības uzņēmumiem;
• fokusēšanās uz atsevišķiem uzņēmumiem, nevis piegādes tīkliem.

Rezultātā tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām, turpina nonākt Krievijas militārajā rūpniecībā.

Ko tas nozīmē Latvijai un Baltijai?

Šī situācija rada tiešas bažas arī Baltijas valstīm. Krievijas droni ar šādām detaļām jau vairākkārt pārkāpuši NATO valstu – Polijas, Rumānijas un Moldovas – gaisa telpu.

Eksperti brīdina, ka ar līdz pat 2000 kilometru darbības rādiusu šie ieroči potenciāli var apdraudēt arī Eiropas Savienības teritoriju, tostarp Latviju.

Eksperti un organizācijas aicina pārskatīt ES sankciju politiku: "Nepieciešams ne tikai reaģēt, bet preventīvi kontrolēt riskus," uzsver pētnieki. Ierosinājumi ietver:

• stingrākas uzņēmumu pārbaudes;
• obligātu dokumentāciju jutīgām precēm;
• plašāku uzraudzību stratēģiskajās nozarēs.