Vai ES lielākais murgs piepildīsies? Francijas politiskā krīze var fundamentāli mainīt Eiropu

Makrons patlaban atrodas milzu spiediena ēnā pēc tam, kad viņa pēdējā ieceltā premjerministra Sebastjēna Lekornī mēģinājums izveidot valdību sabruka nieka 14 stundās. Jaunas Francijas parlamenta vēlēšanas varētu notikt jau nākamajos mēnešos, ja ne nedēļās. Tas nozīmē, ka galēji labējās partijas "Nacionālais pūlis" līdere Marina Lepēna varētu iegūt reālu ietekmi gan prezidenta, gan parlamenta līmenī.

Šāds scenārijs rada satraukumu Eiropas Savienībā, kur Francija ir viena no bloka dibinātājvalstīm. Kā "Politico" atzīst viens no Eiropas Komisijas ierēdņiem, kurš vēlējās palikt anonīms: "Mums ir kontinents, kas pieredzējis karus, "lokdaunus" un dažāda veida diktatūras, un mēs esam pieraduši funkcionēt šokos. Bet Lepēna ir citāda – radikāla līdere mainītu spēles noteikumus."

Lepēna ir kritiski noskaņota pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un Eiropas Savienības aizsardzības politiku, kā arī jau iepriekš izteikusies par iespējamu Francijas kodolieroču izvietošanu ārpus valsts robežām. Viņa ir arī paudusi vēlmi izstāties no NATO integrētās militārās komandas, vienlaikus saglabājot sadarbību ar ASV.

Francijas galējā labējā partija pēdējo gadu laikā guvusi ievērojamu atbalstu. "Nacionālais pūlis" tagad ir lielākā frakcija parlamenta apakšpalātā un kopā ar sabiedrotajiem kontrolē aptuveni ceturtdaļu vietu. Salīdzinot ar 2017. gadu, kad Makrons tika ievēlēts, tas ir milzīgs lēciens.

Politologs Matjē Galārs no "Ipsos" medijam norāda: "Uzvarēt absolūtā vairākumā parlamenta vēlēšanās būtu izaicinājums, bet sadrumstalotā politiskā aina nozīmē, ka tradicionālais pretstatīgo partiju frontes modelis ir ievērojami vājinājies."

Ja Lepēnas partija iegūtu varu, tās pārstāvis Džordans Bardela varētu kļūt par premjerministru, nosakot galējā labējā valdību Francijas un Eiropas Savienības centrālajās institūcijās. Tas varētu radīt papildus sarežģījumus Eiropas politikā, kas jau sastopas ar Ungārijas premjera  Viktora Orbāna, Slovākijas premjera Roberta Fico un Čehijas iespējamā nākamā premjera Andreja Babiša izaicinājumiem.

Eiropas Komisijas ierēdņi atzīst, ka populistu spēku pieaugums apdraud ES politiku kritiskos sektoros, īpaši attiecībā uz Krieviju un aizsardzību. Orbāns un Fico jau iepriekš kavējuši sankcijas pret Maskavu, kamēr Babišs sola mainīt ES palīdzības iniciatīvas Ukrainai un apstrīdēt "Zaļā kursa" plānus.

Tomēr vispārējā aina nav pilnīgi dramatizēta. Francijas divu kārtu vēlēšanu sistēma līdz šim bijusi šķērslis Lepēnai un viņas partijai – balsotāji no dažādām politiskajām pusēm parasti apvienojās, lai atturētu galēji labo no vairākuma. Taču atbalsts partijai turpina pieaugt – pašlaik aptaujas rāda aptuveni 33% iespējamajā parlamenta vēlēšanu scenārijā.

Eiropas iestāžu pārstāvji uzsver, ka galējā labējā Francija vēl joprojām būtu mazākumā, tomēr potenciālā ietekme uz ES lēmumiem un politiku varētu būt būtiska. Eiropas observatori uzmanīgi seko situācijai, ņemot vērā arī gaidāmās vēlēšanas Nīderlandē, Zviedrijā, Ungārijā un Vācijā, kur populistu spēki ieņem arvien nozīmīgākas pozīcijas.

Galvenais jautājums – vai Eiropas populisti spēs koordinēties, lai radītu bloķējošu minoritāti, kas bremzētu ES mehānismus? Tomēr īstermiņā eksperti uzskata, ka tas ir maz ticams, jo katras valsts politiskā "populistiskā nodaļa" attīstās savā tempā.

Francijas politiskā krīze atgādina: Eiropa nav imūna pret populisma pieaugumu, un Makrona nākotne – līdz ar viņa atbalstu Ukrainai un ES aizsardzības iniciatīvām – ir neskaidra.