Uz saturu

Vai prokremliskajiem spēkiem izdosies nākt pie varas Slovākijā?

Šajā nedēļas nogalē, 30. septembrī, Slovākijā gaidāmas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās atkal startēs bijušais premjerministrs Roberts Fico. Pirmsvēlēšanu aptauju rezultāti viņa partijai sola uzvaru, taču tās varētu būt sliktas ziņas ne vien Ukrainai, bet Rietumiem kopumā, jo Fico pazīstams ar savu prokremlisko nostāju.

2023. gada 29. septembrī 7:12

Roberts Fico pārstāv sociāldemokrātu partiju "’Smer’’ un slovāku valdību vadījis vairākkārt – vispirms no 2006. līdz 2010. gadam, bet pēcāk no 2012. līdz 2018. gadam. Pēdējoreiz, kā akcentē "’The Nation", viņš no "’troņa’’ tika gāzts vairāku iemeslu dēļ, tostarp mēnešiem ilgas pretkorupcijas kustības, taču galējo punktu pielika divu slovāku žurnālistu slepkavība. Pirms abu nāves Fico ne reizi vien publiskajā telpā bija izcēlies ar viedokli, ka žurnālisti ir "’netīras, pret Slovākiju nostājušās prostitūtas’’, jo uzdeva premjeram netīkamus jautājumus par valsts līdzekļu izlietojumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lieki piebilst, ka Fico viņa gāšana no amata nebija pieņemama, tādēļ viņš solīja reiz atgriezties pie vadības grožiem. Savu solījumu viņš tur.

Piegriezīs atbalstu Ukrainai un neļaus iestāties NATO

"Associated Press" (AP) izceļ, ka Fico patiesībā vien reprezentē plašāku politisko tendenci Eiropā. Proti, Ungārijā šobrīd nepārprotami ir viena no atklāti prokrieviskajām valdībām, bet, piemēram, Vācijā, Francijā un Spānijā atsevišķas populistiskās partijas, kas ar skepsi raugās uz atbalstu Ukrainai, iedzīvotāju vidū gūst plašu atbalstu. Daudzās no šādām valstīm tuvojas nacionālās vai reģionālās vēlēšanas, kas, kā min medijs, var mainīt pašreizējo situāciju par labu Maskavai. Kā tas varētu izpausties?

"Ja "’Smer’’ būs daļa no valdības, mēs uz Ukrainu vairs nesūtīsim ieročus vai munīciju,’’ intervijā AP nesen sacīja Fico. Viņš apgalvoja, ka nekādi Rietumu ieroči, kas nonāks Ukrainā, nemainīs kara gaitu.

Fico ieskatā Eiropas Savienībai (ES) un ASV vajadzētu izmantot savu ietekmi, lai piespiestu Krieviju un Ukrainu panākt kompromisa miera līgumu. "’Ir naivi domāt, ka Krievija pametīs Krimu. Ir naivi domāt, ka Krievija kādreiz pamestu tās kontrolēto teritoriju [Ukrainā],’’ pauda politiķis.

Jāatgādina, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ne reizi vien noraidījis izlīguma sarunas ar Maskavu un sacījis, ka tās būs iespējamas, kad Krievija no Ukrainas izvedīs visu savu karaspēku. Viņa lēmumu Rietumos lielākoties atbalsta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat Fico partija pērnā gada septembrī rīkoja protesta akciju, kurā iestājās par to, ka Slovākijas valdības atbalsts Ukrainai daļēji ir atbildīgs par inflācijas pieaugumu, kas valstī sasniedza 12,13%.

Slovāku politiķis arī iebilst pret ES sankcijām pret Krieviju un vēlas izmantot Slovākijas dalību NATO, lai bloķētu Ukrainas pievienošanos aliansei, jo viņa ieskatā tādā veidā izceltos Trešais pasaules karš.

Līdz ar to eksperti neizslēdz iespēju, ka, Fico atgriežoties valdībā, Slovākija varētu vēl vairāk novirzīties no demokrātijas kursa un sekot Ungārijas piemēram, kur premjera krēslā sēž Viktors Orbans.

Puse slovāku ASV uzskata par apdraudējumu

Ņemot vērā Fico politisko pagātni, it īpaši iemeslus, kāpēc viņš pēdējā reizē tika gāzts no premjera krēsla, un publiski solītos darbus, varētu šķist – viņa atgriešanās šajā amatā ir neiespējama, jo būtu absurdi balsot par šādu kandidātu. Taču šis uzskats ir maldīgs, uzsver "’The Nation’’.

Jā, Slovākija kopš pirmās Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienas bijusi pārliecināta Ukrainas atbalstītāja. Tā bija otrā NATO dalībvalsts, kas piekrita Kijivai nosūtīt savus padomju laika iznīcinātāju MiG-29 floti, kā arī dāvināja pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300. Taču, kamēr ukraiņi šo palīdzību novērtē vairāk par visu, pašā Slovākijā daļā sabiedrības tas mazinājis atbalstu Rietumu organizācijām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

AP atsaucas uz domnīcas "’Globsec’’ martā veiktu aptauju, kas liecina – lielākā daļa Slovākijas respondentu jeb 51% uzskata, ka Rietumi vai pati Ukraina ir atbildīga par karu. Bet puse pauda pārliecību, ka ASV apdraud viņu valsti (vēl gadu iepriekš tā uzskatīja 39% slovāku). Kopumā aptaujātas astoņas valstis, no kurām Slovākijā ir zemākais uzticības līmenis ASV, pēc tam seko Bulgārija ar 33%, bet trešajā vietā ir Ungārija ar 25%.

Aptauja tika veikta arī Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā un Rumānijā. Tās rezultāti arī rāda, ka vien 48% slovāku uzskata – liberālā demokrātija nāk valstij par labu; sliktāks rādītājs bija vien Lietuvā, kur tā uzskata 47% respondentu.

Par labu nenāk arī Krievijas dezinformācijas operācijas, kas Slovākijā "’iet uz urrā’’. Domnīcas "’Globsec’’ vecākā pētniece Katarina Klingova AP stāsta, ka "’vairāki vietējie politiķi ir pieņēmuši Krievijas propagandas vēstījumus un terminoloģiju’’, tādējādi pastiprinot tās ietekmi. Un Fico, kura partija ir pret imigrāciju un LGBTQ+ tiesībām, ir šo politiķu vidū.

Prot lasīt sabiedrības noskaņojumu

"’Fico ir ļoti strādīgs,’’ "’The Nation" norāda neatkarīgās ziņu aģentūras "’Dennik N’’ žurnālists Vladimirs Snidls. "’Viņš spēj nolasīt noskaņojumu sabiedrībā.’’ Fico ir mēģinājis iet eiropeiskāku ceļu un sludināt ES vērtības Slovākijā, taču tas atbalstu neguva, tādēļ viņš kažoku apmeta uz otru pusi un pārņēma apšaubāmas ideoloģijas. To jau pirms kara Ukrainā spilgti pierādīja viņa iestāšanās pret vakcīnām Covid-19 pandēmijas laikā un apsēstība ar ASV biznesa magnāta Džordža Sorosa vainošanu pie visām likstām.

Slovākijā "’ir dziļi sašķelta sabiedrība’’, izdevumam norāda Vācijas Ārējo attiecību padomes Austrumeiropas, Krievijas un Vidusāzijas Kārtības un pārvaldības centra vecākais zinātniskais pētnieks Milnas Niks. "’Tāpēc Fico ir lietderīgi sociālo polarizāciju padziļināt.’’

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Fico par labu spēlē arī tas, ka līdzšinējās Slovākijas valdības koalīcija, kas valsti vadīja pandēmijas un pieaugošās inflācijas laikā, nav spējuši sabiedrībā rast sajūtu, ka viss būs labi.

"Mēs redzam ļoti satraucošu un skumju situāciju. Cilvēki ir vīlušies, cilvēki ir neapmierināti ar iepriekšējo valdību,’’ norāda domnīcas "’Globesec’’ demokrātijas un noturības programmas direktore Dominika Hajdu. "’Taču visas šīs demokrātiskās partijas nespēj panākt nekādu kompromisus lielāka labuma labā.’’

"’The Nation’’ atzīmē, ka joprojām daudz kas Slovākijā atkarīgs ne tikai no tā, kurš politiskais spēks vēlēšanās iegūs visvairāk balsu, bet arī no tā, kurš spēs izveidot koalīciju. Žurnālists Snidls šajā sakarā piebilst – ja Fico izdosies tikt atpakaļ pie varas, viņš visdrīzāk sekos jau pieminētā Orbana izveidotajam valsts modelim, proti, palikt NATO un ES, bet vienlaikus mēģināt izveidot autoritāru valsti.

Jāpiebilst, ka vēl nupat priekšvēlēšanu aptauju dati rādīja lielāku sabiedrības atbalstu tieši Fico partijai "Smer", taču īsi pirms vēlēšanām situācija ir nedaudz pamainījusies. "The Guardian" vēsta, ka pirmajā vietā ar 18% izvirzījusies partija "Progresīvā Slovākija", otrajā vietā atstājot "Smer" ar 17,7%, bet trešajā – partiju "Hlas" ar 15%.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, zinātni, valsts drošību, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm