Krievijas invāzija var sākties kuru katru mirkli – pasaules valstis lūdz pilsoņus atstāt Ukrainu

ASV ir akcentējusi brīdinājumus par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā, sakot, ka tas varētu notikt dažu dienu laikā.

Piektdien, 11. februārī Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans uzdeva amerikāņiem no Ukrainas atgriezties nākamo 48 stundu laikā. "Kā mēs jau teicām iepriekš, iebrukums varētu sākties jebkurā laikā, ja Vladimirs Putins nolemtu to pavēlēt," sacīja Salivans.

Runājot no aviācijas bāzes Rumānijā, kur ASV uz laiku ir izvietojusi karavīrus, NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs brīdināja par "reālu risku jaunam bruņotam konfliktam Eiropā" un solīja pastiprināt tās austrumu flangu.

Bailes no kara joprojām ir saasinātas, jo diplomātiskie centieni mazināt spriedzi sarūk, kamēr Krievija tur vairāk nekā 100 000 karavīru netālu no Ukrainas un veic militārās mācības Baltkrievijā.

Maskava apsūdzēja NATO, ka tā izmanto krīzi kā "ieganstu", lai palielinātu savu militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.

ASV prezidents Džo Baidens ir sazvanījies ar ASV sabiedroto līderiem, kur viņi pauda bažas par Krievijas militāro spēku palielināšanu ap Ukrainu un izteica vēlmi rast diplomātisku krīzes risinājumu, paziņoja Baltais nams.

Līderi "atkārtoti apstiprināja savu atbalstu Ukrainas suverenitātei", pēc piektdienas aicinājuma paziņoja Baltais nams.

Uzaicinājumā piedalījās Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un citi.

Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Rietumvalstis ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību izplata nepatiesu informāciju, liekot domāt, ka Maskava, iespējams, plāno iebrukt Ukrainā. Krievijas Ārlietu ministrija savā tīmekļa vietnē paziņojumā norādīja, ka Rietumvalstis cenšas novērst uzmanību no savām agresīvajām darbībām.

Lielbritānijas aizsardzības vadītājs paziņojis, ka Krievija var iebrukt Ukrainā "jebkurā brīdī". Uzstājoties preses konferencē Lielbritānijas vēstniecībā pēc tikšanās ar Krievijas kolēģi Sergeju Šoigu Maskavā, viņš sacīja, ka Krievijas militārās darbības uz Ukrainas robežas "nav normālas".

Volless sacīja, ka saņēmis apliecinājumu no Kremļa, ka iebrukums nav plānots. Taču 130 000 Krievijas karavīru blakus Ukrainas robežai neliecina, ka dotas kādas garantijas.

"Šobrīd gatavībā vai mācībās ir izvietoti vairāk nekā 130 000 karavīru, kā arī papildu kara lidmašīnas, kara kuģi, kas nokļūst Melnajā jūrā, uz Ukrainas robežām, un tā ir rīcība, kas nav normāla. Tas ir ārpus parastajiem militārajiem treniņiem, tāpēc mēs vērtēsim šo Krievijas paziņojumu, balstoties uz pierādījumiem," sacīja Volless.

Arī Igaunijas Ārlietu ministrija ir ieteikusi valstspiederīgajiem atgriezties no Ukrainas un izvairīties no nebūtiskiem ceļojumiem uz šo valsti, paziņojumā norādot, ka "Krievijas militārās darbības palielina risku."

Ukraina ir lūgusi Krieviju tuvāko 48 stundu laikā skaidrot savu darbību uz Ukrainas robežām un "uz laiku okupētajā Krimā", paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. "Saskaņā ar Vīnes dokumentu Krievijai ir jāsniedz detalizēts skaidrojums par savu militāro darbību mērķiem, precīzu militāro vienību atrašanās vietu un treniņu noslēguma datumiem, kā arī par formējumu iecelšanu, pakļautību, skaitu un veidiem, kā arī par iesaistītā aprīkojuma veidiem,"  sacīja Kuleba.

"Krievijai ir 48 stundas, lai atbildētu. Atbildes neesamības vai tās nepietiekamības/neatbilstības gadījumā Ukraina vērsīsies pie Krievijas, kā arī citām Vīnes dokumentā iesaistītajām valstīm, lai sasauktu ārkārtas sanāksmi, kurā Krievijai būs jāsniedz paskaidrojumi," pauda Ukrainas amatpersona.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien, 12. februārī, runās ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, paziņojusi Francijas prezidentūra. Rietumu līderi, tostarp Makrons, ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien krīzes sarunās "apstiprināja savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei", teikts Francijas prezidentūras paziņojumā.

Tikmēr ASV tuvāko dienu laikā nosūtīs uz Poliju 3000 papildu karavīru, lai mēģinātu palīdzēt nomierināt NATO sabiedrotos, paziņojušas četras ASV amatpersonas. Amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, sacīja, ka ASV karaspēks tiks izvietots no 82. gaisa desanta divīzijas, kas bāzēsies Fortbragā, Ziemeļkarolīnā.

Tuvākajās dienās viņi pametīs bāzi un ir paredzams, ka Polijā ieradīsies nākamās nedēļas sākumā, sacīja augsta aizsardzības amatpersona.

Krievijai tagad ir pietiekami daudz spēku, lai veiktu lielu militāru operāciju pret Ukrainu, un uzbrukums, kura mērķis ir sagrābt lielu šīs valsts daļu, varētu sākties "jebkurā dienā", sacīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Salivans sacīja, ka joprojām nav skaidrs, vai Putins ir galīgi devis pavēli sākt iebrukumu. "Mēs neesam redzējuši neko tādu, kas teiktu, ka ir pieņemts galīgais lēmums, ir dots rīkojums," viņš teica.

Baltais nams paudis, ka varētu "sagaidīt" Baidena-Putina telefona zvanu par Ukrainas jautājumu.

"Es paredzu, ka prezidents Baidens telefoniski sazināsies ar prezidentu Putinu, bet man šobrīd nav par to, ko jums paziņot," sacīja ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir iespējams pirms Ķīnas ziemas olimpisko spēļu beigām 20.februārī, brīdinājis Baltais nams.

Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans sacīja, ka tas nenozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu par iebrukumu, taču ieteica būt piesardzīgiem. Viņš sacīja, ka ASV saskata "ievērojamu risku" militārām darbībām Ukrainā un sacīja, ka ASV uzstāj uz mieru.

"Risks tagad ir pietiekami augsts, un draudi ir pietiekami tūlītēji, lai piesardzība prasa, lai tagad būtu laiks doties prom. Kamēr ceļi ir atvērti, pastāv komerciālas iespējas un komerciālie dzelzceļa un gaisa pakalpojumi, prezidents nepakļauj riskam mūsu uniformās tērptu vīriešu un sieviešu dzīvības, nosūtot viņus uz kara zonu, lai glābtu cilvēkus, kuri tagad būtu varējuši doties prom, bet izvēlējās to nedarīt. Tāpēc mēs aicinājām cilvēkus izdarīt atbildīgu izvēli. Mēs nesakām, ka lēmums ir pieņemts – ka galīgo lēmumu ir pieņēmis prezidents Putins. Tas, ko mēs sakām, ir tas, ka mums ir pietiekami lielas bažas, pamatojoties uz to, ko mēs redzam uz vietas," sacīja Salivans.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir iespējams pirms Ķīnas ziemas olimpisko spēļu beigām 20.februārī, brīdinājis Baltais nams. Salivans sacīja, ka tas nenozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu par iebrukumu, taču ieteica būt piesardzīgiem.