Zinātnieki izseko Londonas izmēra aisbergu

Attiecīgie pilsētas izmēra lieluma sasalušie leds bloki, kas ir atdalījušies no Antarktīdas, varētu kust gadu desmitiem ilgi.

Pētnieku grupa, sezonas laikā lidojot no Apvienotās Karalistes Hallejas bāzes, nofotografēja vienu no tiem – A81, kas izmēra ziņā ir tāds pats kā Londonas administratīvais apgabals, ceremoniālā grāfiste un Londonas reģions. Cita komanda burāja ap vēl lielāku aisbergu A76a Kornvolas lielumā. Tas ir līdzīgs Anglijas grāfistei ne tikai pēc vairāk nekā 3000 kvadrātkilometru lielā izmēra, bet arī pēc formas – tas ir garš un tievs. Daži tā izskatu ir salīdzinājuši ar milzīgu gludināmo dēli.

Profesors Džeraints Tarlings atradās uz Karaliskā pētniecības kuģa "Discovery", kas izmantoja iespēju pārbaudīt kalnu, kad tas no Antarktīdas Vedelas jūras dreifēja Atlantijas okeāna dienvidos. "Tas bija tieši mūsu ceļā, kad kuģojām mājup, tāpēc mums bija nepieciešamas 24 stundas, lai to apbrauktu," BBC News stāstīja bioloģiskais okeanogrāfs.

"Mēs dažviet piekļuvām aisbergam diezgan tuvu, un mums bija patiešām labs skats uz to. Mēs savācām ūdeni no kalna apkārtnes, izmantojot īpašas nepiesārņotas caurules zem kuģa, tāpēc mums ir daudz paraugu, ko izpētīt," informē okeanogrāfs.

Zinātnieks, kas apseko Britu Antarktiku, sacīja, ka milzīgie aisbergi ar plakanu virsotni vai tabulas formā ievērojami ietekmē vidi – gan graujoši, gan produktīvi. Kūstot, tie iepludina jūrā milzīgu daudzumu saldūdens, kas var apgrūtināt dažu organismu darbību. No otras puses, ledum kūstot, izdalās arī minerālu putekļi, kas tika iekļauti ledū, kad tie bija daļa no ledāja, kas skrāpēja Antarktīdas klinšu gultni. Šie putekļi ir barības vielu avots, kas veicinās dzīvību atklātā okeānā.

"A76a" atradās tālu uz dienvidiem no tā pašreizējās atrašanās vietas, jo 2021. gada maijā tas atdalījās no Filhnera-Ronas ledus šelfa. Tagad tas virzās uz ziemeļiem, ūdens straumes un vēji to nes uz plaisu starp Lielbritānijas aizjūras teritorijām Folklendu un Dienviddžordžiju.

Pastāv zināmas bažas, ka tas varētu pagriezties austrumu virzienā uz Dienviddžordžiju un iestrēgt sava kontinentālā šelfa seklajos ūdeņos vai, iespējams, noenkuroties pie virknes tuvējo saliņu, kas pazīstamas kā "Shag Rocks". Jebkurā vietā tas radītu sarežģījumus vietējiem savvaļas dzīvniekiem un cilvēkiem.

"Ja tas tomēr kļūst pamatots, mūsu galvenās bažas ir aizberga sadalīšanās mazākos ledus gabalos, kas ietekmētu kuģu kustību šajā apgabalā," skaidroja Dienviddžordžijas un dienvidu valdības zivsaimniecības un vides direktors, doktors Marks Belčiers.

"Lai gan tūrisma sezona tuvojas beigām, mūsu zivsaimniecība darbojas ziemas mēnešos, tāpēc tas var ietekmēt to darbību. Tas var radīt lokālas problēmas daļai mūsu savvaļas dzīvnieku, lai gan tā, visticamāk, būs mazāk problēma ja tas saplīst ziemas laikā, kad lielākā daļa dzīvnieku var meklēt barību lielākos attālumos un viņiem nav jāatgriežas zemē, lai pabarotu mazuļus, vai arī tie ir pilnībā attālinājušies no salas.

"A81" janvāra beigās atrāvās no Brunta ledus šelfa. Bija paredzēts, ka tas atdalīsies jau pirms vairākiem gadiem, taču tas kaut kādā veidā spēja noturēties pie Antarktīdas kontinenta ar visplānākajiem ledainajiem pavedieniem, noturoties ilgāk nekā zinātnieki prognozēja. Tās galīgais liktenis ir sekot A76a virzienā uz Dienvidatlantijas kuģu ceļiem.

A81 un A76a virs ūdens redzamās daļas ir tikai daļa no objektu lielākās daļas.

Virs ūdenslīnijas paceļas desmitiem metru augstas klintis, kas nozīmē, ka ledus sniedzas simtiem metru lejup no ūdens virsmas.

Lielākie aisbergi var svērt triljonus tonnu.

Ledus bloks, kas pazīstams kā A23a, pašlaik ir pasaulē lielākais kalns. Tā platība ir aptuveni 4000 kvadrātkilometru. Tāpat kā A76a, tas 1986. gadā atdalījās no Filhnera-Ronas ledus šelfa. Kopš tā laika tas gadu desmitiem ilgi bijis kā "ledus sala", kas atrodas Vedelas jūras dienvidu-centrālajā daļā.