Zviedrijā uzņēmums ievieš apmaksātu "draugu laiku", lai palīdzētu darbiniekiem cīnīties ar vientulību

Viena no pilotprojekta dalībniecēm ir 45 gadus vecā Jasmīne Lindberga, kas strādā "Apotek Hjärtat" aptiekā Kalmarā – nelielā piejūras pilsētā Zviedrijas dienvidos. "Kad atgriežos mājās, esmu ļoti nogurusi. Man vienkārši nav ne laika, ne enerģijas satikt draugus," stāsta Jasmīne. Viņa atzīst, ka pēc šķiršanās pirms četriem gadiem jutusies "diezgan vientuļa", jo samazinājušies sociālie kontakti ar draugu loku.

Pilotprojekta ietvaros, kas sākās aprīlī, Jasmīnei un vēl desmit darbiniekiem tiek piešķirtas 15 minūtes nedēļā jeb viena stunda mēnesī darba laikā, ko drīkst izmantot tikai draudzības stiprināšanai. Šo laiku var izmantot:

• sarunām pa telefonu;
• ziņu rakstīšanai;
• tikšanās reizēm klātienē.

"Es gribēju sev palīdzēt… tā kā piespiest sevi kaut ko darīt," saka Jasmīne. "Es jūtos laimīgāka. Dzīvi nevar nodzīvot tikai internetā, kā tas notiek ar daudziem mūsdienās."

Papildus tam katrs projekta dalībnieks gada laikā saņem 1000 Zviedrijas kronu (aptuveni 90 eiro), ko drīkst tērēt aktivitātēm kopā ar draugiem.

"Apotek Hjärtat" izpilddirektore Monika Magnusone skaidro, ka ideja radusies sadarbībā ar garīgās veselības organizāciju "Mind", kas parādīja, cik nozīmīgas var būt pat īsas, bet jēgpilnas sarunas. "Mēs vēlamies redzēt, kādu ietekmi uz labsajūtu atstāj iespēja regulāri atvēlēt laiku attiecību kopšanai," skaidro Magnusone.

Projekta nosaukums "friendcare" (zviedriski – vänvård) ir vārdu spēle ar jau ierasto "friskvård" – veselības pabalstu, ko daudzi Zviedrijas uzņēmumi piedāvā sportam vai masāžām. "Šis ir līdzīgs princips, tikai vērsts uz vientulības mazināšanu un attiecībām," norāda Magnusone.

Iniciatīva sakrīt ar Zviedrijas valdības pastiprinātu uzmanību vientulības problēmai. Jūlijā Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra publicēja valsts pirmo stratēģiju vientulības mazināšanai. Zviedru veselības ministrs Jakobs Forsmeds uzsver, ka vientulība ir nopietns riska faktors: "Mums jāapzinās, ka tas būtiski ietekmē veselību un arī ekonomiku."

Viņš atsaucas uz pētījumiem, kas vientulību saista ar paaugstinātu sirds slimību, insulta un priekšlaicīgas nāves risku, kā arī ar lielākām veselības aprūpes un slimības lapu izmaksām.

Pētījumi rāda, ka aptuveni 14% Zviedrijas iedzīvotāju jūtas vientuļi regulāri – nedaudz virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tikmēr 8% pieaugušo atzīst, ka viņiem nav neviena tuva drauga. Bet vairāk nekā 40% mājsaimniecību Zviedrijā ir vienas personas mājsaimniecības – tajās vientulība ir izplatītāka.

Zviedru psihologs Daniels Eks norāda, ka vientulību pastiprina gan kultūras faktori, gan klimats: "Zviedru mentalitāte – netraucēt citus. Mēs ļoti cienām personīgo telpu, un mums ir grūti "salauzt ledu"." Viņš arī uzsver strukturālus faktorus – bezdarbu, ienākumu nevienlīdzību un pārmērīgu ekrānu lietošanu jauniešu vidū.

"Apotek Hjärtat" pagaidām vēl nevērtē, vai "friendcare" tiks ieviests visā uzņēmumā, tomēr pirmās aptaujas rāda augstāku dzīves apmierinātību pilotprojekta dalībnieku vidū.

Veselības ministrs Forsmeds atzīst, ka seko līdzi iniciatīvai: "Man tas šķiet ļoti interesanti, taču šobrīd nevaru solīt, ka valdība to plaši atbalstīs vai piešķirs nodokļu atvieglojumus."