Zviedrijas armija izseko "klibojošo" krievu zemūdeni Baltijas jūrā
Zviedrijas bruņotie spēki paziņojuši, ka tie seko Krievijas zemūdenei, kas iepeldējusi Baltijas jūrā otrdien, 14. oktobrī, šķērsojot Dānijas ūdeņus, vēsta Zviedrijas sabiedriskais radio "Sweriges Radio".
Armija paziņojusi, ka zemūdenei seko gan militārie kuģi, kā arī lidaparāti, kuri pamanīja krievu zemūdeni Kategatā – jūras šaurumā starp Zviedriju un Dāniju.
Zviedrijas bruņotie spēki to sauc par rutīnas operāciju, kas norit ciešā sadarbībā ar Zviedrijas sabiedrotajiem.
SVT ziņo, ka tā ir tā pati zemūdene, kurai, iespējams, bijušas tehniskas problēmas Lamanša šaurumā un kuru NATO ģenerālsekretārs Marks Rute aprakstījis kā tādu, kas "klibo mājup" uz Krieviju.
Igår passerade en rysk ubåt in i Östersjön via Stora Bält. Svenskt stridsflyg och örlogsfartyg mötte ubåten redan i Kattegatt och följer den på sin väg. En rutinverksamhet som sker i nära samverkan med våra allierade. Försvarsmakten har en god lägesbild av vårt närområde. pic.twitter.com/utHrLcM2yl
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā spriedze Baltijas jūrā ir pieaugusi. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons janvārī norādīja, ka Zviedrija neatrodas karā, bet par mieru to arī nevar nosaukt.
Zviedrija atteicās no neitralitātes statusa un 2024. gada martā pievienojās NATO.
Kristersons uzsvēra, ka viss Baltijas jūras reģions ir pakļauts hibrīdiem uzbrukumiem, norādot uz dezinformāciju un virkni incidentu, kas saistīti ar bojātiem zemūdens kabeļiem. "Ļoti iespējams, ka Krievijas draudi ir ilgtermiņa. Tādai jābūt arī mūsu aizsardzībai," paziņoja premjers.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
NATO chief Mark Rutte mocked Russia over a "broken’ submarine seen under tow in the North Sea, saying it was "limping home,’ while Moscow denied any malfunction, claiming it surfaced off France as part of a planned transit https://t.co/DiD8dmbpYcpic.twitter.com/dD8u3yCflA