Aptauja: 58% iedzīvotāju pēc ienākumu zaudēšanas obligātos maksājumus varētu segt ne ilgāk kā trīs mēnešus

Aptaujas dati rāda, ka 15% iedzīvotāju kopējais obligāto maksājumu apjoms ir līdz 200 eiro mēnesī, bet lielākajai daļai jeb 36% tas ir robežās no 201 līdz 500 eiro. Vēl 19% respondentu norāda, ka viņu obligātie maksājumi ir no 501 līdz 1000 eiro mēnesī, bet 11% iedzīvotāju tie pārsniedz 1000 eiro mēnesī.

Lielāks obligāto maksājumu slogs biežāk raksturīgs ekonomiski aktīvākajām vecuma grupām. Vecumā no 30 līdz 39 gadiem 21% respondentu obligātie maksājumi pārsniedz 1000 eiro mēnesī, savukārt vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu respondentu īpatsvars ir tikai 6%. Šajā vecuma grupā 68% iedzīvotāju obligātie maksājumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī.

KIB izpilddirektors Intars Miķelsons norāda, ka regulāro maksājumu apjoms ļoti bieži atspoguļo cilvēka dzīves posmu. Jaunākā un vidējā vecumā biežāk ir aktīvas saistības, mājokļa izdevumi, ģimenes uzturēšanas izmaksas vai līzinga maksājumi, savukārt senioriem maksājumu apjoms var būt mazāks. Tomēr mazāki maksājumi paši par sevi vēl nenozīmē lielāku finansiālo drošību, ja ienākumi ir ierobežoti un uzkrājumu nav.

Aptaujas rezultāti parāda iedzīvotāju finansiālās noturības robežas ienākumu zuduma gadījumā. 17% respondentu atbildējuši, ka pēkšņa ienākumu zuduma gadījumā nespētu segt visus savus izdevumus vienu mēnesi, bet vēl 17% to spētu darīt ne ilgāk kā vienu mēnesi. Vēl 24% respondentu norāda, ka izdevumus varētu segt vienu līdz trīs mēnešus.

Savukārt ilgāks finansiālās drošības periods ir daudz retāk sastopams. 14% iedzīvotāju obligātos maksājumus bez ienākumiem varētu segt četrus līdz sešus mēnešus, 6% – septiņus līdz 12 mēnešus, bet 11% – ilgāk nekā gadu.

Aptaujas dati rāda arī būtiskas atšķirības pēc ienākumu līmeņa. No respondentiem, kuru personīgie ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir līdz 550 eiro mēnesī, 62% obligātos maksājumus bez ienākumiem varētu segt ne ilgāk kā vienu mēnesi. Savukārt starp respondentiem ar personīgajiem ienākumiem virs 2000 eiro mēnesī šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 11%.

Miķelsons norāda, ka daļai sabiedrības ikmēneša maksājumu slogs ir samērā liels un drošības spilvens bieži nav pietiekams. Ja ienākumi pēkšņi pazustu, katrs regulārais maksājums – par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, kredītu, līzingu vai citiem ikdienas pakalpojumiem – var kļūt par nopietnu risku jau pirmajos mēnešos.

"Krīzes brīdī izšķirošs ir ne tikai ienākumu apjoms, bet arī tas, cik liela daļa no ienākumiem ik mēnesi jau ir piesaistīta obligātajiem maksājumiem. Cilvēks var saņemt salīdzinoši labus ienākumus, bet, ja regulārās saistības ir lielas un uzkrājumu nav, ienākumu zudums ļoti ātri var pāraugt maksājumu kavējumos," uzsver Miķelsons.

KIB norāda, ka ir būtiski vērtēt ne tikai cilvēka ienākumus, bet arī kopējo saistību un regulāro maksājumu apjomu. Atbildīga aizņemšanās sākas ar spēju objektīvi novērtēt, vai pēc visu obligāto maksājumu veikšanas mājsaimniecībai paliek pietiekama rezerve ikdienas vajadzībām un neparedzētiem gadījumiem.

Iedzīvotāju aptauju 2026. gada maijā veica pētījumu aģentūra "Norstat", aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.