Baņķiera Guseļņikova tiesāšanās ar Latviju valstij līdz šim izmaksājusi ap 6,9 miljonus eiro

Tādējādi gada laikā valsts tēriņi šajā tiesvedībā pieauguši par vairāk nekā 2,4 miljoniem eiro.

Pagājušā gada septembrī Valsts kanceleja (VK) TV3 raidījumu "Nekā personīga" bija sniegusi informāciju, ka diviem valsts noalgotiem advokātu birojiem – Parīzes "Savoie Arbitration" un Ženēvas "Lalive" – juridisko pakalpojumu sniegšanai samaksāti 4,5 miljoni eiro.

Jirgensone norāda, ka kopš tā laika advokātu birojam "Lalive" par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem ir papildus samaksāti aptuveni 2,4 miljoni eiro, ieskaitot 2024.gada augusta rēķinu, kas vēl nav apmaksāts. Viņa piebilst, ka maksājumi ir veikti, lai saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem norēķinātos gan par iepriekš saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem, gan lai apmaksātu juridiskos pakalpojumus, kas sniegti no 2023. gada septembra.

Līdztekus viņa akcentē, ka no 2023. gada septembra līdz šim brīdim ir noritējis aktīvs darbs pie rakstveida argumentu sagatavošanas saistībā ar šķīrējtiesas klātienes sēdē apspriestajiem jautājumiem.

Tāpat, kā norāda Jirgensone, strīda puses ir veltījušas ievērojamu laiku un resursus, lai komentētu Rīgas rajona tiesas pērn pieņemto spriedumu, ar kuru bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsom par kukuļošanas noziegumiem piesprieda reālu cietumsodu. Spriedums gan nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Līdztekus izdevumiem, kas saistīti tieši ar juridisko pakalpojumu sniegšanu, valsts interešu pārstāvības procesā radušies arī papildu izdevumi, kas saistīti ar maksājumiem Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izšķiršanas centram (ICSID) par lietas administrēšanu un sevī ietver daļu no šķīrējtiesnešiem izmaksājamās atlīdzības.

Tāpat papildu izdevumus radījuši maksājumi piesaistītajiem ekspertiem banku uzraudzības jomā, krimināltiesību jomā un zaudējumu aprēķināšanas un vērtēšanas jomā, kā arī maksājumi, kas saistīti ar šķīrējtiesas procesu – tulkošanu, ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kancelejas izdevumiem, kā arī citiem izdevumiem, kas saistīti ar šķīrējtiesas sēdes norises organizēšanu.

Kā norāda Jirgensone, izmaksas par juridiskajiem pakalpojumiem turpinās pieaugt, līdz saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem VK būs pilnībā norēķinājusies par saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem. Tāpat viņa akcentē, ka, ņemot vērā to, ka šķīrējtiesas process vēl nav noslēdzies, pastāv iespēja, ka arī turpmāk valsts interešu nodrošināšanai šķīrējtiesas procesā būs nepieciešams iesaistīt ārējo juridisko pakalpojumu sniedzēju.

Šobrīd šķīrējtiesas tribunāls strādā pie nolēmuma sagatavošanas. Šķīrējtiesas procesu regulējošie noteikumi neparedz noteiktu termiņu, kādā šķīrējtiesas tribunālam nolēmums būtu jāsagatavo, bet, ņemot vērā lietas apjomu un sarežģītību, nav sagaidāms, ka nolēmums varētu tikt sagatavots ātrāk nekā sešu mēnešu laikā, informē Jirgensone.

Tāpat Jirgensone norāda, ka patlaban noslēdzas posms, kurā ieguldījumu strīds tiek izskatīts pēc būtības – tiek lemts par to, vai noticis ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpums. Atbilstoši procesuālajam lēmumam šajā šķīrējtiesas procesā jautājums par atbildību – ir vai nav noticis ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpums – ir atdalīts no iespējamo zaudējumu noteikšanas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka Latvijas valsts nav atbildīga par notikušu ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpumu, šķīrējtiesas process tiks izbeigts un attiecīgi tiks ietaupīti resursi, kas tiktu tērēti zaudējumu apmēra noteikšanai.

Latvijai labvēlīga sprieduma gadījumā šķīrējtiesas tribunāls var lemt piedzīt daļu no tiesāšanās izdevumiem par labu Latvijai, pauž Jirgensone.

Kā ziņots, "PNB banka" (toreiz "Norvik banka") un tās toreizējie īpašnieki – Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) pret Latvijas valsti vērsās 2017.gadā.