Laukos pat tūkstoš eiro liela alga nav iemesls, lai vietējie ķertos pie darbarīkiem
Latvijas zemnieku saimniecības apsver iespēju ievest imigrantu darbaspēku no Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas. Lauksaimnieki saka, ka laukos neesot kas strādā, – vietējos nepiesaista pat solījumi par salīdzinoši labām algām. Lai situāciju labotu, Nodarbinātības valsts aģentūra šodien nolēmusi veidot īpašu – Lauku darbu biržu, taču zemnieki par tās izveidi ir skeptiski.
Lielās zemnieku saimniecības Latvijas laukos ir gatavas strādniekiem maksāt pat no 700 līdz 1000 eiro mēnesī. Bieži vien tiek nodrošināta bezmaksas dzīvošana un ēdināšana, taču laukstrādniekus vienalga neizdodas atrast, pat ilgstošie bezdarbnieki nevēlas strādāt laukos.
Arī interneta sludinājumi nav palīdzējuši Cēsu novada Krīveru pagasta Atpūtas saimniekam atrast 5 strādniekus – traktoristus un piena lopkopjus.
Tieši šobrīd ir aktīvākais govju barības gatavošanas laiks. 300 govīm vajadzīgs sagatavot 4 tūkstoši siena ruļļu. Darbi gausi, jo pietrūkst strādnieku. Zemnieku pārsteidz, kā pie tik labas algas neviens nevēlas strādāt.
Tāpat izbrāķēti strādnieki, kuri melojuši par savām kvalifikācijām, un nākas atteikt arī tiem, kurus vajā parādu piedzinēji, jo saimniekam pieprasījuši maksāt algu aploksnē.
Māris Āboliņš, Z/S Atpūtas saimnieks
Lai būtu, kas strādā laukos, jāmaina izglītības sistēma jauno speciālistu izaugsmē. Es šā gada pavasarī biju Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā. No kursa, kurā mācās traktoristi, laukstrādnieki; cik speciālistu var iedot praksē saimniecībā, viņš teica – nevienu.
Skeptiski vērtē arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) šodienas lēmumu veidot lauku darbu biržu. Jau līdz šim NVA Cēsu filiālei pat ar valsts subsidēto darbavietu programmu nav izdevies atrast strādniekus Āboliņu ģimenes fermai.
Savukārt Smiltenes novada piena saimniecības Kalna Tomēni nespēja atrast 10 laukstrādniekus novedis līdz izmisumam ne tikai braukt uz Rīgu sūdzēties NVA vadītājai, bet pavisam drīz vervēs darbaspēku no Eiropas Savienības (ES) valstīm un maksāt vismaz 785 eiro mēnesī.
NVA kā vienu no risinājumiem redz mobilitātes programmas straujāku popularizēšanu, kad valsts kompensētu ceļa izdevumus un daļu minimālās algas, ja cilvēki no viena Latvijas novada pārceltos strādāt uz kādu citu.
Tāpat zemnieku saimniecību īpašniekiem ir cerība, ka vairākos simtos mērāmo laukstrādnieku trūkumu mazinās no ārzemēm atgriezušies tautieši, jo algas un darba apstākļi Latvijā esot pietuvojušies Anglijas un Īrijas līmenim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
