"Šis nihilisms ir jāārstē!" Pašvaldības rada tirgus kropļojumus, uzskata Konkurences padome

Sabiedriskais auto-bardaks ar takšiem PIE lidostas nav lidostas jautājums, bet nekontrolēta konkurences cīņa starp dažādiem uzņēmumiem, arī haltūristiem.Par veikaliem un veikaliņiem runājot- ne vienmēr lielais ir labāks, un nepavisam ne latvietim ir neefektīvais un sliktais, bet citiem efektīvs un labs.Un pēdējais-ja anonīmi lieto vārdu "sabiedriskais",tad lieto pareizu latviešu valodu savā runā!Pareizrakstība ir jāatkārto vai jāiemācās!

Vai Konkurences padome nebija tie "gudrie", kas ieviesa savu kārtību takšiem lidostā?Uz priekšu tādā pat garā!Ja lielveikali no tirgus izēd mazos vietējos, tur nekāda konkurence nepastāv, ar mazajiem uznēmējiem, piem., kafejnīciņām, ir tāpat.Vēl jau viss vietējais nav iznīcināts, ja ko dara lietas labā pašvaldibas, tas noteikti jāklapē ciet, lai paliek vieta kādam dānim, zviedram vai vismaz leitim, krievam vai igaunim.

Nevajadzētu KP un Ābramai tik fanātiski uztiept savu pārliecību, ka vienīgais, kas spēj kaut ko piedāvāt, ir privātais komersants. Var piekrist, ka dažādu preču ražošanā veiksmīgāks ir privātais bizness, taču attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, kuru nodrošināšana ir pašvaldību autonomā funkcija, nevar tik viennozīmīgi apgalvot, ka neko labāku, kā privātā komersanta piedāvājumu, pasaule nav redzējusi.
Spilgts piemērs ir takstometru pakalpojumi Rīgā. Tieši pateicoties KP "kroplajam" viedoklim, šobrīd taksometru pārvadājumu jomā valda pilnīga anarhija un haoss. Tad jau ejam vēl tālāk - laižam brīvajā tirgū arī autobusu pārvadājumus. Priekš kam konkursi, licences, atļaujas...? Katrs, kam ir kaut viens buss, lai vadā pasažierus. Kā grib, kad grib, kur grib... Konkurence ir visa pamatā! Šādus piemērus varam atrast daudz un dikti. Ja viss notiktu Ābramas prāt, varbut arī tādas valsts funkcijas, kā policija, ugunsdzējēji vai militārā aizsardzība arī būtu atdodami komersantiem.
Manuprāt Ābramai būtu jāsaprot, ka ne jau aiz garlaicīgas dzīves, pašvaldības "kropļo" tirgu. Lai kā negribētos atzīt, viss ne vienmēr notiek, kā aprakstīts makroekonomikas grāmatās. Pašvaldībām, manuprāt, ir vairāki svarīgi iemesli, kuru dēļ tās nevēlas atdot pakalpojumus brīvajā tirgū:
Pirmkārt – prognozējamība un stabilitāte. Viens no redzamākajiem piemēriem ir sadzīves atkritumu izvešana. Jā, var jau priecāties, ka arī privātie komersanti piedāvā šo pakalpojumu, tikai liela daļa joprojām ir pašvaldību (vienas vai vairāku) veidoti uzņēmumi. Jautājums, kādēļ? Tieši tādēļ, lai izvairītos no tādas draņķīgās pieredzes kā Jūrmalā. Privātais komersants kādu dienu paziņo, ka tam pa lēto atkritumus vest vairs nav izdevīgi. Tad nu mīļie, laužam līgumu vai piemaksājat. Faktiski ultimāts, kur pašvaldība ir ķīlnieka lomā. Ar pašvaldības uzņēmumu šādi gājieni nav iedomājami, jo tādā gadījumā nākamajā rītā "krīt" valde.
Otrkārt – darbība ilgtermiņā. Ir virkne pakalpojumu, kas saistīti ar prāviem ieguldījumiem. Neviens, kaut cik domājošs komersants neieguldīs vairākus simtus tūkstošu biznesā, bez garantijas, ka konkrēts līgums ar pašvaldību nebūs ilgtermiņā. Piemēram, teritorijas kopšana, uzturēšana, pļaušana utt. Profesionāla tehnika ir dārga, tā paredzēta vismaz 10 gadiem. Savukārt pašvaldības uz šādiem termiņiem līgumus neslēdz. Un esam otrā grāvī – pašvaldības iepirkumos uzvar vadībai pietuvināti uzņēmēji, turklāt ilgus gadus. Tad mēs meklējam korupciju...
Treškārt – nodarbinātība un nodokļi. Protams, Ābramai, saņemot fiksētu budžeta iestādes atalgjumu, ir “pie kājas” kurš un kādus nodokļus ir maksājis, taču pašvaldībām ir būtiski, ka pakalpojumu sniegšanā tiek nodarbināti tieši savas pašvaldības iedzīvotāji, nevis “viesmākslinieki”. Tas ietekmē gan lokālo nodarbinātību, migrāciju, gan nodokļus un sociālos pabalstus.
Ceturtkārt – tā pati korupcija. Ir skaidrs, ka pakalpojumus var pirkt tikai caur iepirkumiem. Joprojām iepirkumi ir korupīvākā augsne valstī. Savukārt, ja pakalpojumu sniedz pašvaldības kapitālsabiedrība, šāds faktors ir izslēgts.
Un visbeidzot – izmaksas. Tā ir Ābramas ilūzija, ka tirgus visu piedāvā lētāk. Mēs taču redzam to pašu būvniecību. Miljoni griežas, garantijas nekādas, termiņi kavēti, spēja ietekmēt izpildītāju – minimāla. Turklāt, iepirkumu organizēšana, uzraudzība, pārsūdzības tiesāšānās, termiņu kavējumi utt., arī prasa prāvus līdzekļus. Ja to visu saliek kopā, esmu pārliecināts, ka pašvaldības kapitālsabiedrība dažu labu pakalpojumu piedāvā krietni lētāk.
Vismaz man ekonomikā mācīja, ka dabā nepastāv tikai aboslūtā tirgus ekonomika. Jebkurā valstī ir jomas, kuras tiek kontrolētas vai netiek atdotas privātajam biznesam. Bet laikam Ābramai skaitļotāja vai vācu valodas studijās šo kursu nemācija, bet maģistratūrā viņa to bastoja. Jācer, ka ar Latviju pēc Ābramas rekomendācijām, nepiemeklēs Lībijas vai Jordānijas liktenis, kur viņa izglītoja valsts iestādes konkurences jautājumos.