Uzņēmēji izmisumā: aicina valsts institūcijas glābt tranzīta jomu

Vērojot statistiku par kravu apjomu, kas katru gadu tiek pārvadāta pa Latvijas dzelzceļu, redzama drūmu aina. Pērn pa valsts tranzīta artēriju tika izlaistas 43 miljoni tonnas kravu,  kas ir mazākais radītājs kopš 2002. gada.

Uzņēmēji no Auguļa sagaida "Latvijas dzelzceļa" konkurētspējas celšanu. Tas esot darāms samazinot tā saukto infrastruktūras maksu, kas tiek aprēķināta par katru pārvadāto kilometru un pārskatot "Latvijas dzelzceļa" administratīvās izmaksas.

Augulis infrastruktūras maksas samazināšanu neuzskata par reālu, jo dzelzceļš jāuztur neatkarīgi no pārvadāto kravu apjoma. Arī par akcīzes samazināšanu degvielai nevar būt runas. Tāpēc efektīvāk vajadzēs strādāt termināļu saimniekiem un stividoriem. Dramatiskākā situācija ir Ventspilī. Kravas uz kādreiz lielāko Baltijas ostu samazinās īpaši strauji. Latvijā ietekmīgā pilsētas mēra Aivara Lemberga nelabvēļi uzskata, ka tas notiek ne bez viņa ziņas, jo lielu daļa ostas uzņēmumu kontrolē Lemberga oponenti, tostarp Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam viņš šonedēļ veltīja grāmatu. Pēc Lemberga teiktā, šogad situācija tranzītā turpinās pasliktināties.

Tikmēr "Latvijas dzelzceļš" prognozē, ka šogad kravas varētu nedaudz pieaugt. Uzņēmumā uzskata, ka, samazinoties tirgus apjomiem, saasinās cīņa par peļņu. Privātie vēloties pārdalīt to no valsts kompānijas par labu sev.