Depozīta sistēmas nedienas: ražotājiem jāpārtaisa taras etiķetes un dizains, lai tā būtu derīga nodošanai

Ieviešot depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, neiztikt bez dažādām ķibelēm. Un pircējiem jārēķinās, ka var gadīties arī tāda situācija – tukšo taru, pat ar attiecīgo noformējumu, aparāts tomēr nepieņem.

Vakarā TV3 Ziņas veica eksperimentu, mēģinot nodot tā saukto "kraft" jeb amatalus skārdeni taromārā, taču tas paziņoja, ka: "Iepakojuma vienība nav pieņemta. Veikals nepieņem šo zīmolu. Lūdzu noņemiet un izmetiet citur".

Arī otrā nodalījumā skārdeni nepieņem. SIA "Depozīta iepakojuma operators"  skaidro, ka konkrētajā dienā veikala darbinieks bija aizmirsis taras pieņemšanas kioskā ieslēgt gaismu, tāpēc tas slīga tumsā – kam negadās, sevišķi, kamēr sistēma tikko kā ieviesta. Savukārt ražotājs konkrēto skārdeni ar depozīta simbolu apdrukājis priekšlaikus, to nemaz nesaskaņojot.

"Protams, ir radušās kļūdas un šajā gadījumā iepakojuma ražotājs bija pacenties, gribēdams ātrāk laist tirgū depozīta zīmi, neizdarot visas procesuālās darbības, kas bija nepieciešamas. Šajā gadījumā tā ir iepakojuma reģistrācija reģistrā. Nepietiek ar to, ka novieto depozīta zīmi un laiž tirgū – jāreģistrē, un šajā gadījumā tas netika izdarīts," stāsta SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Konkrētās skārdenes ražotājs skaidro, ka pēc notikušā sazinājies ar operatoru, un tikai tad uzzinājis, ka produkts jāiesniedz fiziskā formātā, ko arī ražotājs sola izdarīt. Operators katru iepakojumu rūpīgi izpēta, dokumentē, lai to atpazītu taromātā izvietotās iekārtas, tostarp, kameras. Ražotājam gan tas nozīmē papildus izdevumus, iespējams, jāpārtaisa etiķete.

"Protams, ka tie ir zaudējumi! Protams, esam skatījušies. Cik nu varam, esam pielāgojuši, bet skaidrs, ka būs vēl kaut kādas izmaiņas. Visi zvana viens otram," teic "Hopalaa" alus pārstāvis Rimants Pavziniuks.

Operators skaidro – gadījumos, ja pircējs iegādājas preci, kuras cenā jau ir ierēķinātas depozīta izmaksas, bet aparāts to nepieņem, jāvēršas pie ražotāja un jāpieprasa samaksa tur.

Uz jautājumu, vai kāds sūdzējies un prasījis naudu atpakaļ "Hopalaa" pārstāvis nevarēja minēt konkrētus piemērus: "Nevaru neko atbildēt pašreiz par šo jautājumu. Vakar tikai noskaidrojām, ka ir vajadzīgi šie te fiziskie produkti, jāaizved. Kamēr izskatīs, piemēros. Nevienam tas nebūs noslēpums, ka tas rada kaudzi problēmu!"

SIA "Depozīta iepakojuma operators" uzsver, ka depozīta ieviešanas sistēmā iesaistīti airāk nekā 500 uzņēmumi un 5000 darbiniekiem – tirgotāji, ražotāji, importētāji, tādēļ bez nelieliem starpgadījumiem neiztikt. Zināms par trim gadījumiem, kad uzņēmumi uzlikuši zīmi uz precēm, vēl nemaz nesaskaņojot ar operatoru. Saskaņošana aizņem, ātrākais, nedēļu. Šobrīd sastrēgumi neveidojas, operators tiekot galā ar visiem pieteikumiem, taču daudzus nāk atgriezt, jo nepareizi izvietota nepieciešamā informācija.

"Sākot no pieteikuma līdz atsūtītiem paraugiem ir nepilns tūkstotis iepakojumu, kas ir iesniegti, bet katru dienu nāk klāt vēl! Tas, kas procesu var aizkavēt, ja ražotājs vai importētājs ir sagatavojis paraugus vai dizainu, kur depozīta zīme ir pārāk maza, vai uzlikta uz pārāk krāsaina fona. Mēs vērtējam, tur ir vadlīnijas. Ir pietiekami daudz gadījumi, kad iepakojums un etiķete ir jāpārstrādā," atzīst Stūrītis.

Depozīta iepakojuma operators skaidro, ka noslēgti 150 iepakojumu līgumi ar vairāk nekā 95% no visiem Latvijas iepakojumu ražotājiem. Reģistrēti vairāk nekā 1550 iepakojuma veidi, un katru nedēļu skaits papildinās.

Vislielākā aktivitāte taras nodošanā esot Rīgā. Konstatēti vairāk nekā 30 000 gadījumi, kad iedzīvotāji aparātos likuši taru, kādu aparāti nepieņem. Cik daudz gadījumu ir nejauši, cik apzināti – nav zināms. Pirmos konkrētos aprēķinus par to, cik aktīvi taromāti lietoti, operators sola marta vidū.