Dramatiski samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa

Izmantojot šo iespēju, vairums uzņēmumu nolēmuši ar valsti nedalīties. Eksperti uzskata, ka nopelnītos miljonus biznesa īpašnieki galvenokārt izmanto finansiālā stāvokļa stabilizēšanai un drošības rezervei, gaidot nākamās krīzes.

Ideju par nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai Māra Kučinska (ZZS) valdība nošpikoja no Igaunijas, kur uzņēmumi jau ilgstoši nemaksā peļņas nodokli, ja to neizņem dividendēs, bet iegulda atpakaļ attīstībā.

Jaunā kārtība Latvijā ir spēkā gadu, tomēr solītā ekonomiskā izrāviena vietā sākusies attīstības tempu sabremzēšanās, savukārt ieņēmumi no uzņēmuma ienākuma nodokļa dramatiski kritušies. 2017. gadā valsts budžets iekasēja vairāk nekā 400 miljonus eiro, pērn – 300 miljonus eiro, savukārt šogad septiņos mēnešos tikai 10 miljonus eiro.

"Iepriekšējā kārtība paredzēja, ka uzņēmums maksā UIN avansā. Nodokļu apjoms tika aprēķināts, balstoties uz iepriekšējā gada finanšu rezultātiem. Jaunā kārtība paredz, ka UIN tiek maksāts tikai tad, kad tiek izņemtas dividendes. Tas galvenais nezināmais bija, ko uzņēmumi darīs ar peļņu, stājoties spēkā jaunajam regulējumam," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šobrīd kļuvis skaidrs, ka uzņēmēji UIN reformu izmanto sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai un teju visu nopelnīto patur uzņēmumā, pagaidām izvēloties ar valsti nedalīties.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Elīna Rītiņa pauž: "Tā būtiskā labā ziņa no jaunās UIN sistēmas, ka uzņēmumu rādītāji – peļņa, bilance – kļūst labāki. Tas nozīmē, ka mērķis, kāpēc bija vajadzīgs jaunais UIN regulējums, pamazām tiek sasniegts. Uzņēmumi vairāk spēj aizņemties, viņi var parādīt godīgākus datus."

Tomēr, kā norāda ekonomisti, šobrīd dati nerāda, ka 400 miljoni eiro, kuri reformas dēļ palikuši uzņēmumu rīcībā, nonāktu attīstībā. Investīcijas biznesā šobrīd pieaug lēni.

"Šī nauda faktiski tiek uzkrāta un ekonomikā tik ātri neatgriežas, tāpēc šobrīd pat nedaudz bremzē izaugsmi, bet ilgtermiņā, ko mēs redzam ar Igaunijas piemēru, kad sākās finanšu krīze, uzņēmumiem bija daudz stabilāks finanšu stāvoklis un slikto kredītu apjoms bija mazāks, un arī ekonomika daudz ātrāk atguvās," bilst Āboliņš.

Reformas ieviešana ir neatminama mīkla Finanšu ministrijai, kuras gada sākumā izteiktās prognozes šobrīd izpildītas tikai par 7%. Zaudētos ieņēmumus gan pagaidām kompensē citi nodokļi – PVN un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Arī Finanšu ministrija cer, ka tuvākajos gados UIN ienākumi atkal kāps, tāpēc nekādas izmaiņas neesot plānotas.