Atklāti būtiski trūkumi cīņā ar naudas atmazgāšanu – Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms

Valdības un nozares pārstāvjus ar Eiropas Padomes "Moneyval" komitejas ziņojumu šodien Rīgā iepazīstināja tās vadītājs Daniels Telesklafs. Viņš sacīja, ka līdz pagājušā gada nogalei vērtētas tika 11 jomas, no kurām pozitīvs atzinums sniegts tikai par vienu – tā ir starptautiskā sadarbība.

Latvijas iestāžu darbs pārējās jomās saņēmis zemu vai vidēju novērtējumu. Viskritiskāk novērtētas divas jomas – patiesā labuma guvēju noteikšana un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršana.

Komitejas vadītājs Latviju kritizē par to, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ilgstoši nav bijusi prioritāte. "Mēs sagaidām, ka īsā laika posmā būs vairāk rezultātu. Tas nozīmē vairāk izmeklēšanu, vairāk apsūdzību, prokuroriem ir jādara savs darbs, un jāvirza lietas uz tiesu. Man nav šaubu par valdības apņēmību, man nav šaubu par iestāžu profesionalitāti, bet pārāk ilgi tā nav bijusi valsts prioritāte. Ja tā joprojām nebūs prioritāte, ārkārtīgi negatīvi tiks ietekmēta valsts ekonomika, eksporta industrija, pieeja ārzemju banku sistēmām un ārvalstu valūtai," norāda ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, uzskata, ka Eiropas Padomes komiteja sniegusi "ļoti objektīvu" vērtējumu par Latviju. Un viņa aicina nezaudēt laiku, lai situāciju vērstu par labu.

"Šobrīd mums ir ārkārtīgi ātriem soļiem, veltot tam vislielāko nopietnību un resursus, jāiet uz priekšu. Mums ir jāsaprot, ka bez noteiktu resursu atvēlēšanas – gan intelektuālu, gan arī finansiālu resursu atvēlēšanas, mēs nevaram izdarīt to tā kā blakus darbiņu. Šis ir pats svarīgākais darbs, jo sekas, ja mēs nedarīsim šo darbu ļoti nopietni, diemžēl ir ļoti tālejošas un nepatīkamas. Šo krīzi, un es to nebaidos nosaukt par krīzi, mums ir jāizmanto un nevis jāiznieko," saka Znotiņa.

Ja gada laikā Latvijai nebūs izdevies novērst trūkumus, tai draud iekļaušana tā sauktajā "pelēko valstu" sarakstā, kurā patlaban ir Serbija. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola to apņēmusies nepieļaut: "Mums ir diezgan laba likumdošana, jautājums ir par tās praktisko piemērošanu. Par praktisko spēju ieraudzīt finanšu noziegumus, izmeklēt tos un novest līdz rezultātam. Ja nebūs gada laikā pietiekami liels progress parādīts, tad Latviju varētu iekļaut "melnajā" vai "pelēkajā sarakstā", kas nozīmē faktiskus apgrūtinājumus veikt maksājumus, sevišķi pārrobežu maksājumus.

Amatpersonas norāda, ka pirmie uzlabojumi šogad jau veikti, piemēram, aizliedzot bankām apkalpot augsta riska klientus. Un būtiska nozīme, kā "Moneyval" turpmāk vērtēs Latvijas sniegumu, būs tam, cik profesionāli tiks īstenota "ABLV Bank" pašlikvidācija.