Igauņi un lietuvieši izbrāķē viņiem piedāvāto investēšanu "airBaltic". Kas tālāk?
Traki trauksmains laiks finansiālu likstu nomāktajai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Tai joprojām nepieciešami simtiem miljonu eiro, lai vismaz kaut cik savestu saimniecību kārtībā, pagājušajā nedēļā atlaists uzņēmuma ilggadējais vadītājs Martins Gauss, savukārt premjerministre Evika Siliņa (JV) pēc tam paziņoja, ka uzrunājusi Lietuvu un Igauniju par iespējamiem ieguldījumiem Latvijas lidsabiedrībā, potenciāli tai izejot biržā.
Šī ne tuvu nav pirmā reize, kad gaisā virmojusi doma Baltijas valstīm mesties uz vienu roku un "airBaltic" kļūtu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmumu.
Pēc būtības tādas Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS modelis, tikai mūsu reģionā. Par to spriests arī nu jau pirms vairāk neka 10 gadu, beigās sanāca čiks vien. Kaimiņi vēl mēģināja attīstīt savas aviokompānijas, "airBaltic" tikko bija iznācis no krīzes, virs galvas kā giljotīna karājās tiesvedības un Eiropas Komisijas izmeklēšana par to, cik likumīgi valsts izglāba uzņēmumu no bankrota.
Publiskie izteikumi gan neliecina, ka tagad leišiem un igauņiem "airBlatic" ar visiem pēdējā laika dramatiskajiem pavērsieniem šķistu diži pievilcīgāks. Jau uzreiz pēc uzsaukuma no ziemeļu kaimiņiem izskanēja vairāk tāda politiska jušana līdzi un frāzes par atbalstu, kas nebūtu mērāms naudā.
Godīgi sakot, Igaunijas tautai vajadzētu būt ļoti pateicīgai latviešiem. Ja mūsu reģionā ir labi strādājoša aviokompānija, tad tā ir "airBaltic". Mums jābūt ļoti pateicīgiem latviešiem, ka viņi uztur šādu kvalitāti un lido no Igaunijas. Es nezinu, kā paust šo pateicību latviešu valodā, bet varam iztulkot un nodot to.
Savukārt leišu transporta ministrs jau izteicies, ka nekādi nespēs izskaidrot cilvēkiem, kuri spiesti braukt pa sabrukušajiem ceļiem, kāpēc Lietuvai jādod nauda kaimiņu aviokompānijai.
Latvijas Satiksmes ministrs gan neatmet ar roku iespējai rast finansiālu atbalstu abās pārējās Baltijas valstīs.
Mans uzstādījums ir atvērt dialogu un uzrunāt ne tikai publisko sektoru, valdību, bet arī valsts kapitālsabiedrības, pensiju fondus, privātos investorus. Mums ir jāuzrunā gan Lietuvas, gan Igaunijas sabiedrība. Ja Lietuvas un Igaunijas valdība pasaka, ka šobrīd šo nesaredz, tas nekādā gadījumā netraucē šo dialogu turpināt kopumā ar Lietuvas un Igaunijas sabiedrību.
Līdz ar nemierīgiem laikiem gan pašā aviokompānijā, gan finanšu tirgos, visticamāk, agrāk par vasaras vidu biržas virzienā lūkoties nevarēšot. Naudas lietas uzņēmumam gan turpina spiest, un šogad kādam risinājumam jābūt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
