Igaunijas cietumu "bizness" uzņem apgriezienus. Vai Latvija sekos?

Līgums starp Igauniju un Zviedriju, kurā aizvien pieaug noziedzības līmenis, bet sarūk brīvo vietu skaits cietumos,  parakstīts šogad 18. jūnijā. Tas paredz 400 kameru iznomāšanu 600 ieslodzītajiem, kurus izvietos Tartu cietumā.

Sarunas ilga vairākus mēnešus, līdz panākta vienošanās par Tartu ieslodzījuma vietu, kas celta 933 ieslodzītajiem, bet šobrīd aizņemtas vien 333 vietas. Igaunija šo darījumu redz kā "izdevīgu", un kā iespēju valstī radīt simtiem jaunu darba vietu. Tieslietu ministrija uzsvērusi, ka neuzņems bīstamus noziedzniekus, turklāt abas valstis atsevišķi vienošoties, kuri notiesātie tiks pārvietoti uz Igauniju.

Līgums paredz, ka Zviedrija par vienu ieslodzīto Igaunijā ik mēnesi maksās 8500 eiro. Tas ir lētāk nekā Zviedrijā, kur par katru ieslodzīto ik mēnesi tiek tērēti 11600 eiro.

Līgums starp Zviedrijas un Igaunijas tieslietu ministrijām parakstīts uz pieciem gadiem, taču pagaidām to nav apstiprinājis abu valstu parlaments, tāpēc vēl nav stājies spēkā. Igaunija gan ir devusi iespēju žurnālistiem ielūkoties modernā Tartu cietuma telpās.

Somija arī gribētu

Interesi par Igaunijas cietumiem izrādījušas arī citas valstis, tostarp Nīderlande un Apvienotā Karaliste, taču arī citas NATO dalībvalstis, Rietumvalstīm saskaroties ar cietumu pārapdzīvotības problēmu.

Tomēr līdz šim reālas sarunas notikušas ar Somiju. Tā vēlētos līdzīgu līgumu, kāds ir Zviedrijai. Somijas Tieslietu ministrijas sarunu vedēja Mija Ljunkvista laikrakstam "Helsingin Sanomat" sacījusi, ka interese par Igaunijas cietumiem bijusi vēl pirms Zviedrija noslēgusi savu līgumu. Līdz šim vēl nav rasta atbilde, vai noziedznieku izmitināšana cietumos ārvalstīs ir atbilstoša valsts likumiem. "Ja Zviedrija kā tiesiska valsts ir spējusi atrisināt šo jautājumu, varbūt arī mums ir iespējas, ko vienkārši vēl neesam izvērtējuši," Somijas sabiedriskajam medijam "Yle" sacījusi Somijas tieslietu ministre Lēna Meri.

Somijas līgums ar Igauniju gan nebūtu tik izdevīgs kā Zviedrijai. Viena ieslodzītā uzturēšana Somijā izmaksā 6300 eiro, nevis 11400, – kā tas ir Zviedrijā. Somijā.

Arī Somijā cietumu pārapdzīvotība ir milzīga problēma. Piemēram, Vantā cietumā, kas atrodas netālu no Helsinkiem, jūlijā izmitināts par 70 ieslodzītajiem vairāk nekā to atļauj reālo vietu skaits.

Igaunijas tieslietu ministre Līsa Pakosta, skaidrojot, kāpēc Igaunija vēlas savos cietumos izvietot citu valstu noziedzniekus, norādīja divus iemeslus – plašāka sadarbība un drošība. Turklāt runa ir tikai par NATO dalībvalstīm. Kopumā Igaunijā ir trīs cietumi – Viru, Tallinas un Tartu cietums.

Vai arī Latvijas cietumi varētu uzņemt ārzemniekus?

Portāls "tv3.lv" vērsās pie Tieslietu ministrijas, lai vaicātu, vai Ziemeļvalstu valdības ieinteresētas arī iznomāt vietas Latvijas cietumos, un cik noslogoti tie šobrīd ir.

"Latvijas situāciju nevar salīdzināt, piemēram, ar Igauniju, jo Igaunijā visi trīs cietumi ir no jauna uzbūvēti, un tajos ir divvietīgas kameras, kas atbilst Ziemeļvalstu praksei," atbildot uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka Latvijas cietumi varētu tikt iznomāti ziemeļu kaimiņu noziedznieku izmitināšanai, norāda Tieslietu ministrijā. Tikmēr Latvijā vienīgā pilnībā no jauna uzceltā ieslodzījuma vietā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir Liepājas cietums. Paredzēts, ka tajā būs vieta 12000 ieslodzītajiem, ekspluātcijā ēku iecerēts nodots šogad 22. septembrī, bet pirmos ieslodzītos iestāde uzņems nākamgad, 2026. gadā.

Kamerās duša un speciālas galerijas. Apskati, kā aprises iegūst jaunais Liepājas cietums

Tādējādi jautājums par ieslodzījuma vietu izīrēšanu, lai tās nodotu citu valstu notiesāto uzņemšanai, Latvijā netiek izskatīts, portālam "tv3.lv" uzsver Tieslietu ministrijā.

"Katrai valstij primāri ir jānodrošina savu notiesāto izvietošana atbilstošā infrastruktūrā un tikai pēc tam jāvērtē iespējas izvietot citu valstu notiesātos," teikts TM sūtītajā atbildes vēstulē portālam "tv3.lv". Patlaban tiek izstrādāta koncepcija, ko ministrija virza apstiprināšanai Ministru kabinetā. Koncepcija paredz, kādai būtu jāizskatās ieslodzījuma vietu sistēmai Latvijā.

Neskaitot topošo Liepājas cietumu, Latvijā ir vēl deviņas ieslodzījuma vietas. TM vērtēs, kuras no tām slēgt, kad darbību uzsāks jaunais cietums. Patlaban Latvijas cietumos atrodas 3555 ieslodzītie, un arī Latvijā, gluži kā Igaunijā, nepastāv ieslodzījumu vietu pārapdzīvotības problēma. "Brīvu vietu esamība ļauj daudz elastīgāk izvietot ieslodzītos – piemēram, mazāk ieslodzīto kamerā, aktīvāks resocializācijas process," tā skaidro ministrija.

Kā prioritāte tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV) ir arī pilnīgi jauna sieviešu cietuma ēkas izbūve. Tiesa, patlaban ieceri īstenot liedz valsts budžeta iespējas. Iniciatīva par sievietēm piemērotas infrastruktūras izveidi ir iekļauta Norvēģijas finansējuma apguves nākamā perioda aktivitātēs. Šobrīd notiek priekšlikuma precizēšana un sarunas ar Norvēģijas partneriem, portāls "tv3.lv" uzzināja ministrijā.