Laikapstākļi visbiežāk skādē sējumiem Zemgalē – atlīdzībās izmaksāti 11 miljoni eiro
Pēdējo četru gadu laikā lauksaimniekiem sējumu apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 20,5 miljoni eiro, tā liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) dati.
Visvairāk apdrošināšanas atlīdzību izmaksātas lauksaimniekiem par cietušiem sējumiem Zemgalē – 11 miljoni eiro.
Kā stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors, Zemgalē un Kurzemē sējumus visvairāk bojājusi krusa un vētras, kultūrām sakrītot veldrēs, savukārt Latgalē un Vidzemē sējumi biežāk izsaluši.
Aizvadītajos gados lielākā apdrošināšanas atlīdzība – 388 667 eiro izmaksāta par krusas bojātiem kviešu sējumiem 830 hektāru platībā Dobeles novadā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2024. gada ziņojums par līdzšinējām un nākotnes klimata pārmaiņām valstī liecina, ka Latvijas teritorijā pieaug nokrišņu daudzums, un šāda tendence tiek prognozēta līdz pat 2100. gadam. Ziemā jau šobrīd ir samazinājusies sniega sega, un prognozes liecina, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados.
Kopumā ziņojumā secināts, ka šobrīd fragmentāri pieredzētie ekstremālie laikapstākļi nākotnē kļūs par normu, spējot radīt vēl lielākus postījumus. To apstiprina arī Eiropas klimata aģentūras aprēķini – kopš 2015. gada dabas kataklizmu nodarītie zaudējumi valstu ekonomikām palielinājušies visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā.
BTA dati par pēdējiem četriem gadiem atklāj, ka Kurzemē lielākos zaudējumus sējumiem izraisījusi krusa, kur cietuši pupu, rapša un zirņu sējumi – 141 022 eiro izmaksāti saimniecībai par krusas bojātiem pupu sējumiem, savukārt 114 134 eiro par rapša sējumu bojājumiem, kur cieta aptuveni 40% no sējumu platības, un 95 704 eiro par krusas bojātiem zirņu laukiem.
Vidzemē bojājumus sējumiem biežāk nodarījušas stipras lietusgāzes, vējš un krusa. No nelabvēlīgiem laikapstākļiem cietuši rapšu un kviešu lauki. BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 109 888 eiro par bojātu rapšu lauku, 94 228 eiro par bojātiem ziemas kviešiem un rapšiem, kā arī 88 420 eiro par krusas radītiem postījumiem rapša sējumiem.
Latgalē reģistrēti vairāki gadījumi, kas saistīti ar sējumu izsalšanu ziemā un pārmērīgu mitrumu – atlīdzībās izmaksāti 136 950 eiro par bojātiem kviešiem un divos gadījumos par izsalušiem rapša laukiem – 116 978 eiro un 88 475 eiro.
Ja piemājas dārzā prasīgākos augus uz ziemu var apsegt, aizsargājot no izsalšanas, tad lielos sējumu laukos pasargāt kultūras no dabas stihiju ietekmes ir teju neiespējami. Arī Jānis Marčenkovs, ZS "Sējas" agronoms, uzsver, ka paļaušanās uz veiksmi nozīmē uzņemties visas finansiālās sekas, ja sējumus tomēr piemeklē nelaime.
"Lai arī mūsdienās ir virkne tehnoloģiju, kas to palīdz paveikt, prognozēt laikapstākļus aizvien ir grūti – prognoze var piepildīties un var nepiepildīties. Kad sējumus piemeklē krusa, spēcīgas lietusgāzes vai sals, ir nepieciešamas vien dažas minūtes vai stundas, lai iznīcinātu ražu un viss smagais lauksaimnieku darbs rezultētos ievērojamos zaudējumos. Tāpēc apdrošināšana pamatā ir vienīgais veids, kas šādās situācijās lauksaimniekiem palīdz saglabāt finansiālo stabilitāti."
Saskaroties ar dabas stihijām, reakcijas ātrums ir ļoti svarīgs – bojājumus jāfiksē nekavējoties, lai iespējami ātri var izvērtēt zaudējumus, saņemt atbalstu un turpināt darbus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
