Latvijas lielākajām komercbankām iedzīvotāji novados būs jāapkalpo klātienē
Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi noteikumus, kas paredz komercbanku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Noteikumi paredz, ka prasība – nodrošināt klātienes apkalpošanu reģionos – komercbankām jāīsteno, sākot no 2026. gada 1. janvāra, informē Latvijas Banka (LB).
"Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi" izstrādāti, lai saglabātu līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami.
Latvijas Bankas noteikumi paredz, ka klātienes pakalpojumi pastāvīgi jānodrošina valstspilsētās un lielāko novadu, proti, ar vismaz 25 000 iedzīvotāju, centros, ja konkrētajai komercbankai ir vismaz 20 % klientu no valstspilsētas vai novada iedzīvotāju skaita. Tomēr tuvāko 40 kilometru attālumā vēl nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.
Pārējo novadu centros komercbankām jānodrošina klātbūtne, bet ne pilnībā pastāvīga klientu apkalpošanas vieta, kurā klienti jāapkalpo pēc viņu pieprasījuma.
Regulējums attiecas uz komercbankām, kuru darbība ir orientēta uz plaša pakalpojumu klāsta sniegšanu sabiedrībai un kuras ir plānots noteikt arī kā atbildīgās par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Tās ir četras Latvijā lielākās kredītiestādes, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.
LB norāda, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk starp eiro zonas valstīm.
Tomēr attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc pieejamība ir apgrūtināta. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir pateicīgs Saeimai par atbalstu un ātru jautājuma virzību, veicot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos. "Mudinu pašvaldības, iedzīvotājus un uzņēmumus šo iespēju izmantot," aicina Kazāks.
"Šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. Tas ir ļoti svarīgi, jo komercbankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu to labojam, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem. Jautājums ir ne tikai par ekonomiku, kuras attīstībā bankām ir būtiska loma, bet arī iekļaujošu sabiedrību."
2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas.
Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināta ar klātienes pakalpojumu un konsultāciju pieejamību.
Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28 % uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu specifiskās vajadzības.
12 % uzņēmēju norāda, ka filiāļu un klātienes konsultāciju trūkums mazina iespēju izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību, savukārt 34 % iedzīvotāju nav apmierināti ar filiāļu pieejamību (Finanšu nozares asociācijas dati).
Komercbankām būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami piemērotāko pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu.
Latvijas Banka uzsver, ka nenotiks atgriešanās pagātnē, kad katrā mazpilsētā piecas dienas nedēļā darbojās kādas komercbankas filiāle. LB norāda, ka daudzi iedzīvotāji lieto finanšu pakalpojumus digitāli, savus paradumus viņi nemainīs, tāpēc ir jāmeklē racionāli un elastīgi risinājumi, kuri ir izstrādāti tieši mūsdienu situācijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
