Zelts uzmirdz globālo konfliktu laikā. Vai cenas turpinās kāpt?
Zelts tiek uzskatīts par drošu glābiņu tirgus nenoteiktības apstākļos, jo īpaši karu un konfliktu dēļ. Zeltam ir stabila krīzes riska ierobežošanas vēsture, jo tam nav kredītriska un ir negatīva korelācija ar riska aktīviem. Tāpēc ieguldītāji to labprāt izmanto nenoteiktības, nestabilitātes un ģeopolitiskas krīzes laikā.
Paraugoties uz zelta cenu pēdējos 25 gados, redzami divi lieli uzrāvieni – pēc 2007., 2008. gada krīzes, kad bija pamatīgi iedragāta uzticība jebkādām finanšu sistēmām, un pēdējos gados – pēc pandēmijas un Krievijas pilna mēroga iebrukuma izraisītajiem satricinājumiem, tai skaitā milzu inflācijas. Tam visam pa vidu vēl krīze Tuvajos Austrumos.
Pēdējā laikā zelta cena ir augusi vairāku makroekonomisko un ģeopolitisko faktoru dēļ, norāda "Swedbank" Finanšu tirgus nodaļas Investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Pirmkārt, daudzi investori uzskata, ka procentu likmes jau ir sasniegušas savu maksimumu, pasaules galvenajām centrālajām uzsākot likmju samazināšanas ciklu, zelts kļūst konkurētspējīgāks, salīdzinot ar pārējiem aktīviem. Otrkārt, ASV dolāra kurss pēdējā gada laikā ir novājinājies pret citām valūtām. Zeltu tirgo ASV dolāros starptautiskos tirgos. Līdz ar to, vājāks ASV dolāra kurss arī pozitīvi ietekmē zelta cenu. Treškārt, attīstības valstu centrālās bankas (Ķīna, Krievija, Indija, Turcija, arābu valstis u tml.) jau zināmu laiku īsteno zelta rezervju akumulēšanās politiku. Šis process ir paātrinājies pēc Krievijas ārvalstu rezervju iesaldēšanas 2022. gadā. Tomēr interesanti atzīmēt kā zeltu paātrināti akumulē arī Polijas centrālā banka (420 tonnas) ar mērķi līdz pat 20% no savām rezervēm turēt zeltā. Ceturtkārt, tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām, pieaug arī ASV iekšpolitiskais risks, spiežot investorus ieguldīt līdzekļus zeltā. Piektkārt, turpinoties zelta cenas rallijam, tam pievienojas daudzi nelieli investori, izlasot par to medijos.
Zelta cenas ilgtermiņā turpinās augt
Vai zelta cena varētu samazināties? Īstermiņa un vidējā termiņā, noteikti. Bet tam ir vajadzīga zema inflācija, augstākas reālās, atskaitot inflāciju, procentu likmes, spēcīgāks ASV dolāra kurss un ģeopolitiskā noteiktība, norāda Jemeļjanovs.
"Vēsture liecina par to, ka ilgtermiņā, pēc 10-15 gadiem, zelta cena vienmēr aug. Īstenībā tas ir visdrošākais un pat visgarlaicīgākais ilgtermiņa aktīvs, kurš nepadarīs jūs bagātus. Tas, drīzāk, kalpos kā "apdrošināšanas polise", kuras loma būs jūsu pirktspējas un dzīvei nepieciešamā minimuma saglabāšana."
Kāpēc saglabājas interese pēc zelta? Galvenokārt, tāpēc, ka tā daudzums ir ierobežots. Kā teica angļu rakstnieks Semjuels Džonsons 18. gadsimtā: "Slavināšana, tāpat kā zelts un dimanti, ir vērtīga tikai tad, ka tā ir ierobežota".
Swedbank investīciju rubrikā "Kā likt savai naudai pelnīt?" finanšu eksperti dalīsies ar vērtīgiem padomiem ieguldījumu jomā.
Uzdod savu jautājumu šeit un atbildi klausies radio Star FM "Autopilotā", trešdienās, plkst. 16:15!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
