"Valmiermuiža bija mana sirdsvieta…" Ruņģis paziņo par pēdējo darba dienu darītavā

"Astoņpadsmit gadus Valmiermuiža bija mana sirdsvieta un sirdslieta. Liela laime bija brūvēt latviešu nacionālo dzērienu savā dzimtajā Valmieras pusē un veidot savu mazo ideālo Latviju, skatoties tālāk par savas sētas mietu, lepojoties ar latvisko, sadarbojoties un atbalstot vienam otru," sociālajos tīklos paziņoja Ruņģis un turpina: "Paldies visiem, ar kuriem kopā veidoju Valmiermuižas stāstu, un visiem, kas ticēja un atbalstīja! Ar gandarījumu varam atskatīties uz paveikto."

Atgādinām, ka pērnā gada septembrī "Valmiermuižas alus" paziņoja, ka lēmis par pievienošanos alus ražotājam AS "Cēsu alus". Uzņēmums tolaik skaidroja, ka šis ir stratēģisks un pārdomāts lēmums.

Uzņēmumā norāda, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2025. gadā bija 10,5 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Neilgi pēc paziņoja "Valmiermuižas alus" saimnieks portāla "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" skaidroja, ka lēmumam "ir garāka vēsture."

"Alus darītavā esmu vairāk kā 18 gadus. Alus darītava tika būvēta mirkli pirms dižķibeles 2008. gadā. 2009. gadā izbrūvējām pirmo alus kausu. Esam brīnišķīgi strādājuši 18 gadus, esam šodien sasnieguši labāko vēsturiski rezultātu, un parādās dabisks jautājums – ja tu strādā ar pilnu jaudu, tev ir vēsturiski labākais rezultāts. Tad kādi ir scenāriji?" teica Ruņģis.

Komentējot, kādēļ nolemts pārdot alus darītavu, Ruņģis minēja – tās bijušas vairākas cēloņsakarības, kas likušas uzdot jautājumu par nākamo soli – vai nu jāiegulda miljoni jaunas attīstības un eksporta virzienā, vai arī jāmeklē konsolidācija.

Noskaties arī: Lēmumam ir gara vēsture, pēdējais piliens – 1.augusts. Ruņģis par "Valmiermuižas alus" pārdošanu (2025. gada septembra intervija)

Lēmums pieņemts par konsolidāciju un pārdot "Valmiermuižas alus" daļas pārdot lielākajam alus ražotājam "tepat kaimiņos Valmieras novadam."

Ruņģis atzina, ka izšķiršanās pamatā bijusi valsts attieksme pret alus nozari. Latvija, viņaprāt, kļuvusi par nedraudzīgāko vietu alus darīšanai Eiropas Savienībā (ES). To apliecinot "Eurostata" dati, ka Latvijā alus ražošanas apjomi ir viszemākie ES.

"Katru gadu veidot un attīstīt alus darītavu Latvijā paliek arvien grūtāk. Pirmkārt, tas ir akcīzes nodokļa dēļ, kas katru gadu palielinās un šo 18 gadu laikā palielinājies desmit reizes, tam pievienoti tirdzniecības ierobežojumi un aizliegums alus darītājiem izmantot daļu ES fondu atbalsta. Tas padara nozari arvien nekonkurētspējīgāku," norādīja Ruņģis.

Pērn 17. septembrī KP saņēma "Cēsu alus" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Valmiermuižas alus", taču oktobra otrajā pusē KP pavēstīja, ka minētajā darījumā ir sākta papildu izpēte, lai padziļināti novērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci Latvijā.

KP publiskotā informācija liecina, ka lēmuma pieņemšanas termiņš bija 2026. gada 17. janvāris.