Amatpersonas apšauba zinātnieku vēlmi pētīt "čekas maisus"; pētnieki uzskata, ka SAB viņus apmelo

Komisija izveidota jau pirms trim gadiem, taču visā šajā laikā tās pētnieki pašiem "čekas maisiem" klāt tā arī nav tikuši. Tie atrodas valsts specdienesta, Satversmes aizsardzības biroja, slepenajās telpās. Par to, kāpēc tā noticis, un kurš vainīgs – asas debates šonedēļ norisinājās parlamenta ēkā.

Ilmārs Latkovskis

Saeimas deputāts

Katru dienu turpinās nebeidzams šovs. Komisija teica, ka Maizītis tur liek parakstīties ar asinīm, Šadurskis nespēlē paslēpes pēc noteikumiem, un kādam no šī šova dalībniekiem nav pilns pulkstenis.

Artuss Kaimiņš

Saeimas deputāts

Sanāk, ka bijušie komunisti un čekisti, sabiedrībai, principā man, manā valstī, neļauj man uzzināt, kas ir tie komunisti un čekisti bijuši.

Ringolds Balodis

Saeimas deputāts, NSL

Kāpēc komisija, kas tika radīta, lai viestu skaidrību, tieši otrādi – dzen kašķi ar visiem, pat ar Šadurski.

Lolita Čigāne

Saeimas deputāte, "Vienotības" frakcija

Saeimā jau pirms gada mēs dzirdējām, ka ar VDK dokumentu izpētes komisiju ir problēmas. Diemžēl, kolēģi, mēs neko ar to nedarījām.

Problēmas ar VDK dokumentu izpētes komisiju sākās jau no pirmās dienas. 2014. gadā komisiju dibināja Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, bet vēlāk tika zinātnieki tika svaidīti no vienas ministrijas uz otru līdz atkal atgriezās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Riņķa dancis turpinājās veselu gadu, kura laikā pētnieki tā arī nesaņēma valsts finansējumu un telpas, tāpēc savu pirmo jubileju sagaidīja  jauniešu bārā "Ezītis miglā".

Kārlis Kangeris

VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs

No sākta gala, kad pieņēma to likumu, politiskajai varai nekādas gribas nebija. Pieņēma to likumu un neparedzēja budžetā naudu vispār. Ja mēs nebūtu bijuši tik aktīvi un paši cīnījušies par to, tad jau vispār nebūtu nauda piešķirta un lieta 1. janvārī lieta būtu bijusi zem zemes. Neviens gailis nedziedātu pakaļ.

Tā atminas komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. Tomēr pēc pirmā neproduktīvā gada komisija beidzot saņēma finansējumu, un šķita, ka pētniecībai vairs šķērļu nebūs. Zinātnieki pētīja publiski pieejamos VDK dokumentus, izdeva vairākus rakstu sējumus par padomju varas īstenotajām metodēm Latvijā, rīkoja konferences. Tomēr galvenajam – Satversmes aizsardzības birojā esošajiem "čekas maisiem" – komisija klāt tā arī netika. Biroja direktors Jānis Maizītis iepriekš vairākkārt iebildis "maisu" satura publiskošanai, taču apgalvojis, ka to pētīšanai šķēršļus nav licis. Gluži otrādi – vainota tiek pati zinātniskā komisija.

Tā vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim raksta SAB direktors Maizītis. Ministrs šim viedoklim pievienojas. Viņš kritizē komisiju, ka tās pārstāvji tā arī nav pieteikušies pielaidēm valsts noslēpumam, lai specdienesta telpās varētu strādāt ar "čekas maisiem".

Kārlis Šadurskis

izglītības un zinātnes ministrs, "Vienotība"

Es varētu ja ne pārmest, tad paust zināmu izbrīnu par VDK komisijas darbu – ka līdz šim brīdim viņi nav, kā lai to tā saka, uz darbu aizgājuši.

Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece tikai pauž izbrīnu.

Ināra Mūrniece

Saeimas priekšsēdētāja, VL-TB/LNNK

Izskatās, ka komisija līdz šai kartotēkai tā īsti nav gribējusi tikt.

Saeimas priekšsēdētāja apgalvo, ka parlaments darījis, ko varējis – sēdinājis SAB vadību un komisiju pie viena galda, panācis vienošanos, ka pētnieki tiks klāt "čekas maisiem", ja saņems pielaides valsts noslēpumam, taču pielaidēm nav pieteikušies.

Ināra Mūrniece

Saeimas priekšsēdētāja, VL-TB/LNNK

Pētnieki jau bija spēruši pirmo soli, lai iegūtu pielaides darbam ar valsts noslēpumu. Bet, neskaidru iemeslu dēļ, tad tas nākamais solis netika sperts. Un komisijas galvenais uzdevums ir VDK aģentu kartotēkas pētīšana. Es būtu… tad tas būtu pašsaprotami, ja komisija jau laikus būtu nevis kavējusies, bet ķērusies klāt savam galvenajam darba uzdevumam. LNT: Vai jums ir aizdomas par kādu sabotāžu no komisijas puses šim darba uzdevumam? Mūrniece: Es negribu komentēt, ko komisija ir darījusi vai izteikt kādus pieņēmumus.

Kārlis Kangeris

VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs

LNT: No šīm visām augstākajām amatpersonām izskan viedoklis, ka komisija ir tā, kas rīkojas destruktīvi. Kangeris: Šis jautājums pacēlās, es nezinu kāpēc, kad mēs presē ierakstījām, ka tiesā pazudusi Godmaņa lieta. Un visa šī viļņošanās sākās pēc šīs publikācijas. Man īsti nav skaidrs, kas šos cilvēkus vai augstākos varas ešelonus vai varas eliti ir tā satraucis. Tagad viņi nāk mums virsū, katram ir savas individuālas prasības, kas mums būtu bijis jāizdara vai nav jāizdara. Ja jūs paņemsit VDK likumu vai MK noteikumus par komisijas iecelšanu, jūs nevienu rindiņu neatradīsit par to, kas mums konkrēti jāizdara. Ka mums ir jāpētī čekas maisi – [par to] tur neviena rindiņa nav. Tāpat arī. LNT: Bet jums ir jāsniedz rekomendācijas, tad sanāk, ka kaut kas jums tur ir jāpēta. Kangeris: Es taču neesmu teicis, ka mēs nerakstīsim." "LNT: Un ko beigās rekomendācijās rakstīsit? Kangeris: Mēs rakstīsim, ka visi dokumenti jāpadara publiski pieejami.

Tātad "čekas maisi" pilnībā jāpublisko – jau tagad ir skaidrs, ka zinātnieku komisija valdībai rekomendēs rīkoties tieši tā. VDK izpētes komisijas vadītājs Kangeris pauž absolūtu pārliecību, ka laika "čekas maisu" izpētei ir gana, jo Satversmes aizsardzības birojā glabājas niecīga daļa no visiem VDK dokumentiem, un pašā VDK aģentu kartotēkā nav nekā daudz, ko pētīt.

Kārlis Kangeris

VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs

Aizsūtīsim trīs cilvēkus un vienā mēnesī viss būs izdarīts. Tas nav milzīgi darbietilpīgi. Ja mēs tiekam pie aģentu kartotēkas klāt – mēs zinām kā kartītes izskatās, man pašam, es zinu 500 cilvēkus, kas tur ir iekšā. Bet, ja es aizeju uz SAB un prasu slepenības pielaidi, tad es neko vairs nevaru runāt.

Vienlaikus komisijas vadītājs apgalvo, ka pielaidēm valsts noslēpumam, lai varētu piekļūt "čekas maisiem", komisija beidzot pieteikusies – to it kā izdarījuši vismaz trīs komisijas locekļi un divi tās deleģēti pētnieki. LNT Ziņu Top 10 vērsās Satversmes aizsardzības birojā, lai iegūtu tam apstiprinājumu, bet saņēma atbildi, ka pētnieki pielaidēm tomēr neesot pieteikušies.

Satversmes aizsardzības birojs

Deleģētajiem pētniekiem ir jāierodas Satversmes aizsardzības birojā un jāaizpilda nepieciešamā dokumentācija uz vietas. Uz šo brīdi deleģētie Komisijas pārstāvji nav ieradušies Satversmes aizsardzības birojā.

Pēc tam LNT Ziņu Top 10 lūdza jautājumu skaidrot zinātnieku komisijai, kuras pārstāve rakstiski apgalvo, ka pielaides tomēr esot pieprasītas.

"8. decembrī [Satversmes aizsardzības] biroja pārstāvis apliecināja LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas administratīvajai sekretārei, ka šajā iestādē jau aizvadītajā nedēļā ir saņemti komisijas zinātnieku aizpildītie dokumenti, (..) turklāt apstiprināja, ka nekas netrūkstot. (..) Papildus tie komisijas vēsturnieki, kuri nestrādā ar datoru, ieradīsies valsts drošības iestādes telpās pirmdien, 11. decembrī, lai iesniegtu aptaujas lapas klātienē. (..) izplatītās ziņas, ka pētnieki neesot aizpildījuši dokumentus, neatbilst īstenībai."

Šonedēļ komisija izplatīja paziņojumu, ka palīdzību ar pielaižu iegūšanu lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai, bet saņēmusi ministra Kārļa Šadurska atteikumu. Šadurskis tikmēr sper zibeņus zinātnieku virzienā.

Kārlis Šadurskis

izglītības un zinātnes ministrs, "Vienotība"

Es varbūt izteikšos nediplomātiski. Šī vēstule bija vienkārši muļķīga, ko mēs saņēmām. (..) Es personīgi savu anketu pieejai valsts noslēpumam pildīju mājās pie datora.

Kamēr neproduktīvā komisijas un specdienesta sadarbība jau izvēršas farsā, ētikas speciāliste, Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane atgādina, ka skaidrību par "čekas maisiem" gaida daudzi, tai skaitā – no padomju varas cietušie.

Skaidrīte Lasmane

filozofe, LU profesore

Man liekas, ka tur galvenais ir tas, ka tur ir ļoti daudz ieinteresēto, kuri ir arī varas pozīcijā, un kuriem tas noteikti nav izdevīgi. Un viņi izmanto šo varu, lai dažādi novilcinātu, vai arī pat svītrotu šo nepieciešamo sabiedrības attīrīšanās procesu. Taču nevar tagad pēc ceturtdaļgadsimta šo procesu vilcināt līdz bezgalībai. Šī nenoteiktība nomāc, un aizdomas tāpat pastāv par ļoti daudziem. Un sabiedrība grib to skaidrību. Un arī tie, kuri ir cietuši – arī tie gaida kaut kādu taisnīgu atrisinājumu. Nevar to atlikt, ir jātiek ar to galā rezultatīvi, noteikti, vīrišķīgi un drosmīgi, nevis gļēvi un vilcinoties.

Saņemot kino balvu "Lielais Kristaps" atvērt "čekas maisus" aicināja filmas "Melānijas hronika" režisors Viesturs Kairišs. Pašlaik notiekošo ap "čekas maisu" izpēti viņš raksturo skarbiem vārdiem.

Viesturs Kairišs

režisors

Tas ir nožēlojami, tas ir nožēlojams pingpongs. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, mēs esam atsviesti atpakaļ. Es nezinu, es varu to izskaidrot tikai ar vienu – ka pie varas esošajiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, lai čekas maisi netiktu atvērti.

Lai gan likumā noteikts, ka "čekas maisiem" nākamgad jākļūst publiskiem, Kairšs aicina nepaļauties uz ticību, ka tas tā notiks.

Viesturs Kairišs

režisors

Man, kā sabiedrības pārstāvim, nevajag nekādu ticību, man vajag darīt visu, lai sabiedrība piespiež politiķus to izdarīt. Es domāju, ka mēs esam ļoti pasīva sabiedrība, kas ļauj politiķiem sev kabināt visādus batonus ausīs. Es domāju, ka mums kā sabiedrībai tas ir jāpieprasa, un viennozīmīgi jāpieprasa. Un jāpiespiež. Mums nav nekas jāgaida, nekam jātic, mums tas ir jāpieprasa.