Publicēts ziņojums, ko Siliņa lika Uzulniekam sagatavot pēc publiskā pēriena

Ziņojums izstrādāts, lai izpildītu Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūciju labklājības ministram sniegt progresa ziņojumu par Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ieviešanu, uzraudzību un novērtēšanu, kā arī veiktajiem pasākumiem tās īstenošanai.

Noskaties: Kara cirvi koalīcijā vēl aprakt nav izdevies

Ziņojums tiks izmantots, lai sniegtu informāciju Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Juridiskajai komisijai par konvencijas ieviešanā paveikto un plānoto.

LM uzskata, kopumā pieaugusi sabiedrības izpratne, ka vardarbība nav privāta lieta, bet gan nopietns noziegums. Cilvēki arvien biežāk ziņojot par piedzīvoto, saprotot, ka tā nav norma un ka valsts rīkosies, lai aizsargātu, spriests ziņojumā. Tiesneši, prokurori, policisti regulāri apgūst mācības, kā rīkoties vardarbības gadījumos.

Pēdējos gados pieaugusi valsts iesaiste vardarbības novēršanā, paplašināti atbalsta pakalpojumi un nostiprināta tiesiskā aizsardzība.

Latvija Ekspertu grupas cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence – GREVIO) uzraudzības komitejai ir iesniegusi sākotnējo ziņojumu par tiesiskā regulējuma atbilstību un īstenotajiem pasākumiem. To paredzēts skatīt oktobrī, jo šoruden GREVIO plāno vizīti Latvijā, lai novērtētu situāciju klātienē.

LM norāda, ka ir ieviesusi krīzes tālruni potenciālu vardarbības gadījumu novēršanai, pa kuru tiek saņemti vidēji ap 40 zvani mēnesī. Tā ir izpildīts konvencijas 24.pants par palīdzības tālruņu līnijām. LM sākusi kampaņu par nevardarbīgu audzināšanu ar reģionāliem semināriem un noslēguma konferenci 25. novembrī Valmierā, kā arī organizējusi jauniešu sarunu darbnīcas par robežām, piekrišanu, cieņpilnām attiecībām un konfliktu risināšanu.

Īstenotas arī tiešsaistes diskusijas par bērnu nevardarbīgu audzināšanu, kā arī organizētas sarunas ar vecākiem reģionos. Tas atbilst konvencijas 16.pantam par preventīvas iesaistīšanos un rehabilitācijas programmām.

Aktuālajā komunikācijā LM arī īpaši skaidrojot bērnu "ievilināšanas" ("grooming") jēdzienu, ir sagatavojusi skaidrojošus materiālus sabiedrībai un speciālistiem, publicējot tematisku video sēriju.

Tuvākajā laikā LM plāno sākt pierādījumos balstītus terapijas projektus nepilngadīgajiem – kognitīvi biheiviorālās terapijas sesijas cietušajiem un multidimensionālo ģimenes terapiju vardarbību veikušajiem, apmācot ap 100 speciālistu. Materiāli pieejami arī LM mājas lapā. Šie pasākumi atbilst konvencijas 17. pantam, kas paredz privātā sektora un plašsaziņas līdzekļu līdzdalību.

Turpinās arī projektu konkurss jaunu atbalsta pakalpojumu izstrādei, īpaši seksuālās vardarbības upuriem un bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību.

Ar neformālās izglītības pieejām tiek organizētas jauniešu sarunu darbnīcas dažādās Latvijas skolās un jauniešu centros par tādiem jautājumiem, kā mācīties atpazīt sava ķermeņa robežas, savstarpējā cieņā balstītu attiecību veidošanu, nevardarbīgu konfliktu risināšanas prasmes, piekrišanas nepieciešamību, stājoties seksuālās attiecībās, kā arī spēt atpazīt dažādas vardarbības izpausmes.

Ziņojumā apgalvots, ka jaunieši šādus pasākumus ļoti novērtējot un atzīst tos par noderīgiem, jo bieži vien viņu zināšanas pirms tam par to, kā atpazīt neveselīgas un vardarbīgas attiecības, kā arī negatīvus ar dzimumu saistītus negatīvus stereotipus, ir bijušas ierobežotas. LM skaidro, ka šis pasākums atbilst Konvencijas 13. pantam par izpratnes veidošanu.

Ziņojumā skaidrota arī citu ministriju iesaiste – jau paveiktais vardarbības mazināšanas jomā un vēl plānotais. Piemēram, veselības nozarē sākts darbs pie seksuālā vardarbībā cietušo atbalsta centra izveides. Līdz šim Veselības ministrijas (VM) pārstāvji ir bijuši vizītē Igaunijā, kur šādi centri ir jau četri, lai noskaidrotu, kāda ir Igaunijas pieredze, veidojot šāda veida atbalsta centrus, kādi principi tiek izmantoti darbā ar cietušajiem, kāds aprīkojums un resursi nepieciešami.

VM ieskatā, šāds centrs jāveido pie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra teritoriālo pieejamību un piesaistot psiholoģiskā atbalsta resursus no Nacionālā psihiskās veselības centra.

VM 5. decembrī kopā ar Pasaules Veselības organizāciju rīkos ārvalstu ekspertu semināru par veselības sektora gatavību reaģēt uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm. Tāpat tiks veikts atkārtots pētījums par Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvoto vardarbību. Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Bērnu aizsardzības centru pilnveido vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu skolām.

Turpinoties arī medicīnas personu apmācības par vardarbības atpazīšanu un profilaksi, līdz šim apmācot 130 personas. Tāpat SPKC aktualizē ieteikumus ārstniecības personām bērnu vardarbības gadījumu atpazīšanai, un 5. decembrī plānots Pasaules Veselības organizācijas ekspertu seminārs par veselības sektora gatavību reaģēt uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm.

Tuvākajos mēnešos vairākas ministrijas un institūcijas īstenos pasākumus vardarbības novēršanai un atbalsta sistēmas pilnveidei.

Bērnu aizsardzības centrs ieviesīs pilnveidotu vardarbības incidentu vadības praksi skolās, lai ātrāk identificētu riskus un nodrošinātu palīdzību.

Tieslietu ministrija Tieslietu akadēmijā īstenos mācību pasākumus tiesnešiem un prokuroriem. To vidū būs HELP e-kurss un diskusijas par vardarbības prevenciju, bērnu aizsardzību interneta vidē, cietušo bērnu nopratināšanu, kā arī ģimenes tiesību un tiesu pieejas aktualitātēm.

Kultūras ministrija turpinās pasākumus drošas mācību vides nodrošināšanai kultūrizglītības iestādēs. Latvijas Nacionālais kultūras centrs organizēs kursus pedagogiem, bet augstskolās plānots pilnveidot ziņošanas mehānismus un regulāri aptaujāt studentus par vardarbības riskiem. No 2026.gada sāksies informatīvie un izglītojošie pasākumi plašākām mērķauditorijām.

Plāna izpildes uzraudzībai noteikts, ka līdz 2027. gada 1. martam iesaistītajām institūcijām jāsniedz vidusposma izvērtējums, bet Labklājības ministrijai līdz 1. decembrim jāsagatavo ziņojums Ministru kabinetam. Regulāru darbu nodrošināšot īpaši izveidota starpinstitūciju darba grupa.

No 2026. gada informācija par pasākumu izpildi tiks apkopota ceturkšņa griezumā. Līdz 2027.gada 1.martam iesaistītajām institūcijām jāiesniedz vidusposma izvērtējumi, bet LM līdz 1.decembrim MK jāiesniedz informatīvais ziņojums par plāna vidusposma novērtējumu.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzdevusi Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošajam labklājības ministram Reinim Uzulniekam skaidrot, ko LM paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.

Šāds uzdevums tapa pēc tam, kad ZZS pievienojās opozīcijai, lai sāktu Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas procesu. ZZS rīcība ir izraisījusi attiecību krīzi valdošajā koalīcijā, jo pievienošanās Stambulas konvencijai savulaik tika izvirzīts kā viens no priekšnosacījumiem Siliņas valdības izveidei, koalīcijā apvienojot "Jauno Vienotību", ZZS un "Progresīvos".