Ebreju kopiena nonākusi zem KNAB "lupas"; vērtēs kopienas līdera ziedojumus partijām

Ebreju organizācijām savulaik piederējušo īpašumu atgriešanas jautājums Latvijā arvien raisījis karstas debates, bet uz šādu soli aktīvi mudina mūsu partneri NATO. Tādēļ šoreiz iniciatīvu uzņēmusies ārlietu ministrija.

Tā ir tikai viena no dīvainībām, uz kurām tika norādīts šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, lemjot par piecu ēku atgriešanu ebreju kopienas īpašumā.

Deputātiem arī nav īsti skaidrs, kāpēc tieši Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir tā biedrība, kurai pienāktos pirmskara ebreju organizāciju īpašumi.

Kā norādīja deputāts Jānis Dombrava, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītājs Arkādijs Suharenko pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ziedojis prāvas naudas summas Vienotībai, Zaļo un zemnieku savienībai un Saskaņas centram, tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāpārbauda, vai šeit nerodas interešu konflikts.

Savukārt Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka pieņemot likumus par ebreju īpašumu atgriešanu to pašreizējā formā, arī citām sabiedriskajām organizācijām rastos pamats pieprasīt sev kādreiz piederējušo īpašumu atgriešanu.

Piemēram, Daugavpils latviešu biedrība savu ēku uzcēlusi par biedru ziedojumiem neilgi pirms Otrā pasaules kara. Tās darbu, atgriežoties no Sibīrijas, vēl padomju laikos atjaunojuši biedrības pirmskara līderi. Tomēr ēkas atdošanu valsts līdz šim atteikusi.

Par savām pretenzijām atgādināja arī Latvijas Sarkanais Krusts un aizsargu organizācijas. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš gan atzina, ka šāds notikumu pavērsiens, viņaprāt, nebūtu nekas biedējošs.

Tikmēr ārlietu ministrija uzsvēra, ka piecu ēku atdošana Ebreju kopienai būtu tikai valsts labās gribas žests, kam nekādas tālejošas sekas izraisīt nevajadzētu.

Šodien deputāti par īpašumu atgriešanas likumprojektiem vēl nebalsoja. Nākamajā sēdē komisija uzklausīs ebreju kopienas pārstāvjus.