FOTO: gada ģeovieta – Raunas Staburags – visā vasaras krāšņumā
Latvijas simtgadē par valsts gada ģeovietu nodēvētais Raunas Staburags turpina priecēt ceļotāju un atpūtnieku acis, atgādinot par neskartās dabas burvību.
"Raunas Staburags ir īpašs kā šobrīd lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir, vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē," portālam "rauna.lv" stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts un biedrības "Ziemeļvidzemes Ģeoparks" vadītājs Dainis Ozols.
"Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, kas ir ļoti jutīgas pret nobradāšanu. Ģeoloģiskie veidojumi un reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, " piebilst Ozols.
Gada ģeovietas nosaukumu piešķir, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, to problēmām un rosinātu šo neparasto objektu apzināšanu un izpēti, norāda Dabas aizsardzības pārvalde.
Iepriekš par gada ģeovietu atzīti arī tādi objekti kā Ketleru atsegumi un Korkuļu ūdensrirējs, kas atrodas Sēlijā.
