Izglītības ministre: Latvijā nav nekādas normālas statistikas ne par skolu reformu, ne par ekonomiskajiem ieguvumiem

Ministre vēlreiz atgādināja, ka pedagogu algu palielinājums arvien ir prioritāte, par kuru ministrija domās nepārtraukti. "Vakar [pirmdien] pedagogu algu palielināšanas grafika jautājums tika pārrunāts ar Ministru prezidentu un finanšu ministru, tādējādi vienojoties, ka nepieciešamais finansējums solītajai algu palielināšanai ir jāatrod," stāstīja ministre.

Šuplinska atgādināja, ka brīdī, kad tika pieņemts atalgojuma grafiks, tad kā potenciālie finansējuma avoti algu palielināšanai tika minēti daži faktori, proti, valsts un pašvaldību finansējuma pieaugums un skolu tīkla optimizācija. Tomēr neviena no minētajām pozīcijām netika konkretizēta, tāpēc papildu finansējuma iegūšana ir atkarīga no tā, kā nākotnē attīstīsies minētās pozīcijas.

"Piemēram, joprojām valstī nav aprēķinu, cik skolu tiks optimizētas, kādi ir aprēķini, kas tiks iegūts? Tāpēc šodien izsūtīsim vēstules pašvaldībām ar diviem jautājumiem; viens no tiem būs par to, kādu nākotni tās redz savām skolām, domājot par izglītības attīstību. No pašvaldību atbildēm aprīlī vai maijā mēs sapratīsim un, iespējams, beidzot iegūsim aprēķinus un statistiku par reālo situāciju. Tad arī būs skaidra tālākā ministrijas rīcība," stāstīja ministre.

Trešdien, 20. februārī, notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas padomes sēde. Paredzēts, ka pirmajā daļā padome aiz slēgtām durvīm apspriedīs aktuālos jautājumus, savukārt pēc tam runāt ar arodbiedrību būs ieradušies arī valdības pārstāvji – Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Šuplinska un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvji.

Tā kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku šogad pildīt nav plānots, LIZDA ārkārtas padomē tiks diskutēts par iespēju pedagogiem apvienoties protesta akcijā, tajā pieprasot normatīvajos aktos noteiktā izpildi.

Saruna ar Ilgu Šuplinsku