Kariņš: Latvijas atbalsts Ukrainai divos kara gados ir priekšzīme visai Rietumu pasaulei
Latvijas atbalsts Ukrainai aizvadīto gandrīz divu gadu laikā ir priekšzīme visai Rietumu pasaulei, uzsvēra ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), atklājot ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates.
Viņš uzsvēra, ka Eiropā ir atgriezies karš. Ir pagājis gads un 11 mēneši, kopš Krievija neprovocēti un brutāli uzbrūk Ukrainai ar mērķi to iznīcināt kā valsti. Kariņa ieskatā tas ir imperiālistisks karš, kura plašākais mērķis ir apturēt un izmainīt likuma varā balstīto starptautisko kārtību un to aizvietot ar brutālu spēku un varu.
Ārlietu ministrs norādīja, ka Krievija patlaban cenšas visos veidos ar savu propagandu iestāstīt gan Latvijai, gan pārējai Rietumu pasaulei, ka mēs esam sašķelti, bezspēcīgi, Krievijas karš iet uz priekšu, tā uzvarēs un pretestībai nav jēgas.
"Tie ir meli, blēņas un muļķības. Mēs neesam ne sašķelti, ne nespēcīgi, kā mums cenšas iestāstīt. Latvija stāv kopā ar Rietumu sabiedrotajiem. Mūsu spēkos ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā, un Ukraina var uzvarēt. Tai ir nepieciešams nedalīts mūsu atbalsts. Ir arī iespējami pēc kara iegrožot Krieviju tā, ka tā nekad neuzbrūk nekur tālāk Eiropā," sacīja Kariņš.
Viņš piebilda, ka nav neizbēgami, ka Eiropā būs plašāks karš, taču mūsu spēkos ir to apturēt, stiprinot savu drošību kopā ar Rietumu sabiedrotajiem. Kariņš aicināja neklausīties Krievijas propagandā, būt drošiem un pārliecinātiem par sevi.
Uzskaitot Latvijas ārpolitikas mērķus, ārlietu ministrs uzsvēra, ka jāturpina sniegt nedalītu atbalstu Ukrainai, lai tā varētu uzvarēt Krievijas īstenotajā karā. Latvijas pilsoniskā sabiedrība "apbrīnojamajā kārtā un ļoti aktīvi" turpina sūtīt konkrētu palīdzību Ukrainai, norādīja Kariņš.
Politiķis atzīmēja, ka Latvija veltījusi apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta atbalstam Ukrainai, kas arī arī parāda, ka nav jābūt bagātam, bet ir jābūt gribai palīdzēt. Rietumiem arī ir jāsaglabā nemainīga stingra politika par sankcijām pret Krieviju. Kariņš akcentēja arī Eiropas Savienības (ES) lomu attiecībā uz Latviju. Politiķis pozitīvi novērtēja, ka Moldova un Ukraina ir uzaicinātas uz ES iestāšanās sarunām, un uzsvēra, ka Latvija atbalsta ES paplašināšanos. Lielāka ES paver milzu iespējas arī mūsu eksportētājiem un nāks par labu Latvijas ekonomikai.
Tāpat ārlietu ministrs akcentēja iestāšanos par tādām pamatvērtībām, kā demokrātija un likuma vara, kas īpaši svarīga mazām valstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
